Visu redzošā acs - Kremlis. Krievija veido grandiozu iedzīvotāju novērošanas sistēmu

FOTO: Pixabay

2018. gada augustā 21 gadus vecais opozīcijas aktīvists Mihails Aksels bez īpaša pamatojuma tika aizturēts Maskavas metro stacijā "Sportivnaja" - viņam tika paziņots, ka stacijas drošības sistēmas viņu identificējušas kā meklētu noziedznieku.

Pašam nezinot, Aksels bija saskāries ar Krievijas sejas atpazīšanas un novērošanas sistēmu - plašu, ar mākslīgo intelektu savienotu novērošanas kameru tīklu, kas drīzumā varētu kļūt par vienu no lielākajām šāda veida sistēmām pasaulē,  vēsta Krievijas medijs "The Moscow Times". 

Kad Aksels stacijas darbiniekiem paziņoja, ka viņš nav izdarījis neko sliktu, viņš tika aizvests uz stacijas policijas iecirkni, kur viņam datora ekrānā tika parādīts detalizēts viņa profils - vārds, dzimšanas dati un adrese. Sistēma gan neuzrādīja nekādu viņa  lietas numuru, izmeklējošā policijas darbinieka vārdu un pat apsūdzības, pamatojoties uz kurām Aksels ticis aizturēts. 

Viņam tika paziņots, ka informāciju par viņu datu bāzē ievietojis Krievijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Ekstrēmisma apkarošanas centrs.  

Pēc īsas skaidrošanās Aksels tika atbrīvots. 

Metro stacija, kurā Aksels tika aizturēts, apkalpo slaveno Maskavas Lužņiku stadionu. Pirms  2018. gadā Krievijā notikušā Pasaules kausa finālturnīra futbolā stacija "Sportivnaja" kļuva par galveno Krievijas sejas atpazīšanas tehnoloģijas ieviešanas izmēģinājumu poligonu. 

Pasaules kausa laikā šī sistēma identificēja gandrīz 200 futbola huligānus, kuriem tika liegts apmeklēt futbola spēles. 

Tomēr pēc Pasaules kausa finālturnīra beigām sistēma nepārtrauca darboties. Tieši otrādi, pēc izmēģinājuma futbola čempionāta laikā Krievijā sākās strauja sejas atpazīšanas un novērošanas sistēmu attīstība, kurā tiek investēti milzīgi līdzekļi. 

Valsts struktūru īstenoti sejas atpazīšanas sistēmas izmēģinājumi Maskavā sākās 2017. gadā. Tagad – divus gadus vēlāk – Maskavas pašvaldība šos izmēģinājumus ir atzinusi par veiksmīgiem, apgalvojot, ka sistēma palīdzējusi aizturēt simtiem noziedznieku. 

Šā gada maijā Maskavas pašvaldība izsludināja konkursu par sejas atpazīšanas programmatūras uzstādīšanu aptuveni 200 000 novērošanas kameru, kas tiks izvietotas visā pilsētā. 

Līdz šā gada beigām sejas atpazīšanas sistēmai paredzēts pievienot jau 105 000 novērošanas kameru. 

Vairāki eksperti prognozē, ka nākotnē Krievijā varētu būt viens no lielākajiem sejas atpazīšanas novērošanas kameru tīkliem pasaulē. 

Salīdzinājumam, Ķīnā ir uzstādīti kopumā 200 miljoni novērošanas kameru, tomēr šobrīd nav skaidrs, cik liela daļa no šīm kamerām ir aprīkota ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju. 

Krievijai turpinot novērošanas un sejas atpazīšanas tehnoloģiju attīstīšanu, daļa sabiedrības pauž bažas, ka šī tehnoloģija varas iestāžu rokās varētu kļūt par jaunu represiju instrumentu citādi domājošo vajāšanai un apspiešanai - līdzīgi kā tas jau notiek Ķīnā. 

"Sākumā varas iestādes stāstīja, ka tas tiek darīts tikai sabiedriskās drošības nolūkā - lai meklētu pazudušus bērnus un notvertu bīstamus noziedzniekus. Tomēr tagad viņi vairs īsti neslēpj, ka šo sistēmu paredzēts izmantot arī pret varas iestādēm protestējošo cilvēku meklēšanā un identificēšanā," norāda jurists un kibertiesību aizsardzības organizācijas "RosKomSvoboda" aktīvists Sarkiss Darbinjans. 

"RosKomSvoboda" aicina noteikt moratoriju sejas atpazīšanas tehnoloģijas izmantošanai Krievijā, līdz brīdim, kad tiks garantēta pilnīga šādas tehnoloģijas izmantošanas drošība un caurskatāmība, lai nodrošinātu, ka tehnoloģija nepārkāpj cilvēku tiesības uz privātumu un netiek izmantota opozīcijas vajāšanai. 

Tiesībām uz privātumu un dažādām pilsoniskajām brīvībām Krievijas sabiedrībā gan joprojām ir visai zema prioritāte. 

Saskaņā ar Krievijas neatkarīgās sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Levadas centrs" šogad veiktās aptaujas rezultātiem, par pilsonisko brīvību ierobežošanu satraucas vien 7% Krievijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam, cenu pieaugums satrauc 59% respondentu. 

"Padomju Savienībā nebija privātuma. Ikviens kolhozā zināja, kā dzīvo citi. Apziņa, ka tā tam ir jābūt, īsti nav pazudusi arī šodien," norāda Darbinjans. 

Uz augšu