Dažāda veida spīdzināšana un draudi. Ko nācies pārciest ukraiņu politieslodzītajiem

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Ukraiņu politieslodzītajiem Krievijas cietumos nācies piedzīvot spīdzināšanu ar bezmiegu, medikamentiem, elektrību un draudiem ģimenes locekļiem, ziņo LTV raidījums "Panorāma". 

Šobrīd Latvijā uzturas un medicīnisko atbalstu saņem desmit bijušie gūstekņi kopā ar savām ģimenēm. Vaivaru rehabilitācijas centram jau bijusi pieredze ar Ukrainas karavīriem. Cilvēki, kuri šonedēļ ieradās rehabilitācijas centrā nāk no Krievijas cietumiem un viņiem vairāk vajadzīga psiholoģiskā palīdzība. Šī situācija ir jauns izaicinājums ārstiem.

"Daži no viņiem spēj runāt par notikušo, dažiem no viņiem ir tik lielas tās sekas, ka šeit ir jāiesaistās ļoti daudziem speciālistiem. Viņi ne tikai paši iziet šo rehabilitāciju, bet arī ģimene," raidījumam pastāstījusi Vispārējās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Zaiga Kalnbērza-Ribule.

"Šeit vairāk ir emocionālās traumas, un tad bez ģimenes locekļu iesaistes īstenībā nevar tikt galā. Un arī ģimenes locekļiem terapija bieži vien ir vajadzīga vairāk nekā pašiem bijušajiem gūstekņiem," piebildusi Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītāja Anda Nulle.

Politieslodzītos Kijevas lidostā esot sagaidījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ieslodzīto ģimenes. Šobrīd jau ir pagājuši trīs mēneši, bet daži joprojām nespēj tam noticēt, jo atbrīvošana šķietot kā brīnums. 

"Mēs savu tēti gaidījām trīs gadus. Un katru dienu cerējām, ka tūlīt, tūlīt brīnums notiks. Un brīnums notika," sacījusi politieslodzītā Romāna Suščenko dzīvesbiedre Andžela Suščenko.

Par pieredzi politieslodzījumā "Panorāmai" stāstījuši Mikola Karpjuks, Edems Bekirovs un Staņislavs Klihs.

Mikola Karpjuks bijis viens no Ukrainas nacionālo radikāļu organizācijas "Labējais sektors" galvenajiem līderiem un ieslodzījumā pavadīja piecarpus gadus. Edems Bekirovs bijis Krimas tatāru nacionālās kustības aktīvists, ieslodzījumā pavadījis nepilnus deviņus mēnešus. Savukārt, Staņislavs Klihs esot žurnālists un vēsturnieks, kurš ieslodzījumā bijis piecus gadus un vienu mēnesi. Visiem šis stāsts sācies vienādi - arests ar safabricētu apsūdzību.

"Lai starptautiskā līmenī nomelnotu mūsu organizāciju, kas ir Krimas tatāru augstākā pārstāvniecība - Medžliss. Noliet ar dubļiem to un tās līderus. Tāpēc viņi izvēlējās mani.  Viņi domāja  - slims, vājš cilvēks. Mēs viņu tur piežmiegsim, paspaidīsim, un viņš mums piekritīs, atzīsies, un varēsim to visu tālāk nostrādāt..." "Panorāmai" stāstījis Bekirovs.

Aizturēšanas notiek dažādi. Karpjuks tika aizturēts, kad ieradies Maskavā, lai tiktos ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem cilvēkiem, lai apspriestos par noregulējumu Ukrainā. Uz šo tikšanos viņš it kā tika aicināts Eiromaidana noslēgumā. 

Taču realitātē nekāda tikšanās neesot notikusi. Sekoja apcietinājums par karošanu Čečenijā. Vēlāk noskaidrojies, ka kaujas minētajos datumos, nemaz neesot notikušas.

"Krievijā nekādas cilvēktiesības neviens neievēro. Kā man tur teica – Nikolaj, tu taču atrodies Krievijas teritorijā. Te nav cilvēktiesību. Jo te nav arī cilvēka kā tāda. Un tā bija tīra patiesība," stāstījis Karpjuks.

Līdzīgu situāciju piedzīvojis Klihs. Viņam pat bijis alibi, kas apliecināja, ka laikā, uz kuru attiecas apsūdzība, viņš studējis. Taču tik un tā tika piespriesti 20 gadi cietumsoda.

"Uz mums norakstīja ļoti daudz līķu - tos karavīrus, kuri it kā gājuši bojā. Bet neviens nezina - ir gājuši viņi bojā vai nē. Bet es pat ģeogrāfiski tajā vietā neatrados. Es biju Kijevā. Taču tam Krievijā neviens nepievērsa uzmanību. Tur pastāv pat tāds kā sava veida cenrādis, par kādu naudu tiek fabricētas krimināllietas. Šķiet, viņiem galvenais bija paņemt ciet tādu skaitu cilvēku, lai tas atbilstu Ukrainas pusē aizturētajiem. Toreiz man uzreiz pateica, ka Kijevā kā diversanti ir aizturēti 10 Krievijas specdienesta darbinieki. Un, ka mani it kā pret viņiem vajadzēs iemainīt," skaidrojis Klihs.

"Safabricēja lietu, ka es, būdams tādā stāvoklī, varēju pārnest vairāk nekā 400 kilogramu munīcijas, kādam to nodot, gatavot terora aktu," sacījis Bekirovs, kurš šo pat nevarētu izdarīt, jo ir pirmās grupas invalīds.

"Pirmos 4,5 mēnešus turēja specblokā pilnīgā izolācijā - 24 stundas zem videonovērošanas, pat tad, ja ej uz tualeti – viss tiek novērots. Visu diennakti uz tevi skatās inspektors - vēro un fiksē katru tavu kustību," par piedzīvoto sacījis Bekirovs. 

Arī Kurpjuks esot piedzīvojis spīdzināšanu ar bezmiegu - viņam neļāva gulēt, kad tas nav darbojies, tad draudēja, ka nolaupīs viņa dēlu.

"Mani četros naktī veda spīdzināt ar elektrisko strāvu. Katru reizi uzmauca galvā maisu un aizsēja ar līmlenti. Piecas diennaktis neļāva ne mirkli gulēt. Pratināšanas telpā man pastāvīgi bija jāsēž tādā metāla krātiņā. Un piektajā naktī tās spīdzinātāju grupas vadītājs vienkārši pateica - Nikolaj, mēs esam jau piekusuši ar tevi. Tu laikam esi kaut kāds mazohists. Esam jau noguruši. Šodien neko nedarīsim. Tādēļ mēs esam nolēmuši nolaupīt tavu dēlu. Un sīki izstāstīja, kā tas viss notiks, kad mans dēls būs ceļā uz skolu. Dēlam tolaik vēl pat nebija 9 gadi.Protams, ka es viņiem pateicu, ka, ja jūs neaiztiksiet manu ģimeni, es jums parakstīšu visu, kas jums vajadzīgs," par notikušo paudis Kurpjuks. 

Brīvībā esošajiem nākas domāt par tiem, kuri palikuši ieslodzījumā.

"Mēs zinām, cik tas ir smagi. Un tu nezini, ko gaidīt, uz ko gatavoties, jo informācija ir minimāla. Tu nezini, kam ticēt, tu nezini, kas notiek ar tavu tuvinieku. Un es gribētu novēlēt protams, pacietību un lielu ticību ģimenēm, kuras vēl gaida," sacījusi politieslodzītā Jevgena Panova dzīvesbiedre Jekaterina Panova.

"Tiem, kuri joprojām ir tur, gribu novēlēt lielāko vērtību - brīvību. Bet kamēr viņi ir ieslodzījumā - lai viņiem nepietrūkst spēka cīņā ar ļaunumu," uzsvēris bijušais politieslodzītais Oleksandrs Koļčenko.

"ES valstu valdībām arī ir svarīgi neaizmirst par šiem cilvēkiem. Lai par viņiem dzird. Jo kamēr mēs runāsim, kustināsim un urdīsim - tikmēr par viņiem atcerēsies. Un arī viņiem būs vieglāk, ja viņi to zinās. Ir jācīnās par viņu atbrīvošanu. Cerības viņiem it kā ir," norādījis bijušais politieslodzītais Jevgens Panovs.

"Tāpat gribu pateikties visiem latviešiem un tiem ukraiņu izcelsmes latviešiem, kuri ir jūsu valsts pilsoņi un kuri vienmēr ir atcerējušies par ukraiņiem, ir atbalstījuši mūs, rakstījuši mums vēstules. Liels paldies viņiem! Bet vienkāršos Latvijas pilsoņus es aicinātu – rakstiet vēstules tiem, kuri atrodas Kremļa gūstā. Adreses var uzzināt mūsu vēstniecībā. Rakstiet viņiem!" aicinājis bijušais politieslodzītais Romāns Suščenko. 

Šonedēļ Parīzē notikušas tā sauktās Normandijas formāta sarunas, kurās piedalījušies Ukrainas, Vācijas un Francijas līderi. Šajās sarunās pirmo reizi tikušies arī Ukrainas prezidents Zelenskis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Izskanējis, ka līdz jaunajam gadam no Krivijas mājās varēšot atgriezties 72 politieslodzītie ukraiņi. 

Uz augšu