T 2.12.2020.

Kāpēc ir tik viegli neciest Valsts valodas centru

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pexels

Ja ar Valsts valodas centru (VVC) sanāk saskarties tikai garām ejot, varētu rasties iespaids, ka viss, ar ko tas nodarbojas, ir centieni ieviest neskanīgus jaunvārdus (grozāmgrābslis) vai jau sarunvalodā izmantotu vārdu atzīšana par labiem esam. Tomēr, nedaudz iedziļinoties, sāk likties, ka VVC darbības joma ir krietni bezjēdzīgāka un tikai pašiem darbiniekiem saprotama.

Vienā no Latvijas laikrakstiem parādījies raksts, kurā aprakstīta VVC slepenpolicistu jeb sabiedrisko palīgu darba specifika. Cik noprotams, šie ļaudis staigā apkārt un meklē valodas noziedzniekus, piemēram, tantiņas tirgū, kas uzrakstījušas "kiploki".

Tomēr lielākie noziedznieki ir divi. Pirmais ir kafejnīca "Ļeņingrad" Valdemāra ielā Rīgā. Lielais pārkāpums ir tas, ka kafejnīcas nosaukums pie durvīm ir tikai kirilicā, līdz ar to ne latvieši, ne ārzemnieki nesaprot, kas slēpjas aiz tām. Pienāktos, ka nosaukums būtu ar latīņu alfabēta burtiem, lai visiem ir skaidrs, jo ar uzrakstu "kafejnīca" trīs valodās zem vārda "Ļeņingrad" nepietiek. Tas arī esot Valsts valodas likuma pārkāpums, tomēr neesmu jurists, tādēļ vairāk uz šo jautājumu skatos no veselā saprāta skatupunkta.

Problēma šeit esot tieši kirilicas lietošana un tās radītā neizpratne par to, kas slēpjas aiz mistiskajiem simboliem. Kā veiksmīgs piemērs pretstatīta tiek kāda iestāde Vecrīgā, kur arī nosaukums rakstīts vairākās valodās. Jo latviešiem un ārzemniekiem ar uzrakstu "kafejnīca" trīs valodās laikam nepietiek, lai saprastu, kas tā par iestādi.

Un tad rodas jautājums – ja runa ir par to, lai garāmgājēji saprot, kas slēpjas aiz uzņēmuma durvīm, vai ar uzrakstu "kafejnīca", "restorāns" vai "veikals" nepietiek? Rodas aizdomas, ka varbūt lielākā problēma ir tieši kirilicas lietošana, jo šis alfabēts, saprotams, asociējas ar ļaunajiem kaimiņiem austrumos. Šīs aizdomas arī pastiprina fakts, ka "Ļeņingradas" noziegumam pirms trim gadiem uzmanību pievērsis Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks. Cita starpā jāpiebilst, ka tas, ka Parādnieks kādam norāda, kas būtu vai nebūtu “pareizi” pats par sevi ir savādi, lai neteiktu vairāk.

Problēma gan tomēr esot tieši nespēja saprast, kas rakstīts uz izkārtnēm. Te mēs nonākam pie otra lielā noziedznieka – "barber shops" jeb bārberšopiem. Tiem, kas tāpat kā VVC aģenti nezina, kas ir bārberšopi, varu paskaidrot, ka tās ir frizētavas, kas parasti specializējušās vīriešu frizūru un bārdu veidošanā. Šie briesmīgie iestādījumi sastopami teju visās Latvijas malās, un cilvēki visi kā viens nesaprot, kas tajos notiek. Tā elementārā iemesla dēļ, ka īpašnieki uz logiem un izkārtnēm uzrakstījuši tik vien kā "barber shop"; tas, ka to iekšienē ļaudis darbojas ap vīriešu matiem un bārdām, neko daudz neizsaka.

VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis laikrakstam skaidroja, ka problēma ar "bārberšopiem" esot tāda, ka vēl neesot īsti skaidrs, kā tos pareizi saukt latviski. Kā pozitīvu piemēru viņš min kādu vietu Liepājā, kuru rotājot vārds "balbieris". Jo tas neapšaubāmi lielākai daļai cilvēku ir krietni saprotamāks par "bārberšopu".

Lieki piebilst, ka konteksts netiek ņemts vērā, proti, tas nekas, ka gan "Ļeņingradu", gan "bārberšopus" lielākoties, es pieļauju, apmeklē noteikta cilvēku grupa, kas jau zina, uz kurieni dodas. Tomēr tam nav nozīmes, galvenais, ka "tante Bauskā" nesaprot. Vai vismaz VVC ir pārliecināti, ka viņa nesaprot.

Te gan jāatgādina, ka zem uzraksta "Ļeņingrad" arī paskaidro, ka tā ir "kafejnīca". Tad vai tiešām jautājums ir par cilvēku spēju saprast, kas slēpjas aiz durvīm? Sāk rasties sajūta, ka VVC sabiedriskie palīgi nevis pārzina Valodas likumu un meklē, kur tas pārkāpts, bet gan atrod vārdus, kas viņiem nepatīk, un tad cenšas piemeklēt, kā tad tas likums pārkāpts.

Ja "bārberšopi" un "Ļeņingrad" tiešām ir bāžami vienā maisā, piedāvāju spert soli tālāk un no visiem sabiedriskās vietās redzamiem nosaukumiem izņemt vārdus, kas nav latviski un VVC atzīti. Piemēram, ēdināšanas ķēdi "McDonald’s" vēlams pārsaukt par "Makdonalda". Pirms dažām dienām biju kādā tirdzniecības centrā, kur redzēju veikalu, zem kura nosaukuma bija rakstīts nekas vairāk kā "shoes & bags". VVC vārdā vēlos izteikt savu sašutumu par šo nesaprotamo svešzemju savārstījumu, kuru atšķetināt nepalīdzēja pat tas, ka veikalā tirgoja apavus un somas. Tāpat iesaku arī latviskot tirdzniecības centru "Origo", "Galleria Riga", "Domina" un citu nosaukumus.

Varētu spert pat vēl soli tālāk, un aizliegt arī visus nosaukumus, kuros ir latviešu alfabētā nesastopamie burti w, x un y. "Maxima", ja jau nebūs latviskots uz "lielākais" vai "dižākais", turpmāk sauksies "Maksima" – jo vismaz vārds "Maksims" Latvijā ir dzirdēts.

Bet var iet vēl tālāk un izskaust no latviešu valodas dažādus internacionālismus. Piedāvāju, lai VVC no sava nosaukuma izņem no grieķu valodas cilmes vārdu "centrs" un aizvieto to ar kaut ko īsteni latvisku. Vēl arī vēlos norādīt, ka pirms dažiem gadiem Latvijas pamatlikums jeb Satversme tika pie neliela priedēkļa, ko dēvē smalkā vārdā – par "preambulu". Te jau uzreiz jūtams, ka vārds nu nemaz nav latviskas izcelsmes un arī būtu aizvietojams.

VVC noteikti spēs ar to viegli tikt galā, jo tieši labskanīgu un nepieciešamu jaunvārdu darināšana, šķiet, sastāda viņu ikdienu. Piemēram, pagājušā gada 11. aprīlī Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) lēma, ka "bezvadu lokālā tīkla tehnoloģijas nosaukums "wi-fi" latviešu valodā lietojams oriģinālrakstībā, bet izrunājams kā "vai-fai"." 2016. gada 10. februārī LVEK ieteica, ka angļu valodas vārda "highlights" vietā varētu lietot "spilgtnis". Tāpat arī tautā iegājies "kafijas bārmenis" vārda "baristas" vietā. Vai tad ne? Šādu piemēru VVC mājaslapā ir ne viens vien.

Protams, VVC ir sava vieta latviešu valodas stiprināšanā un aizsargāšanā, bet vai tiešām tas tiks panākts, liedzot īpašniekiem savu uzņēmumu nosaukumus rakstīt citās valodās un izdomājot latviskojumus, kas nav nepieciešami? Šeit es atzīšos, ka neesmu arī filologs, taču tos (gan esošos, gan topošos) pazīstu nedaudz vairāk nekā juristus. Ar vairākiem esmu pārrunājis jautājumu par latviešu valodas ilgtspējību, un visi kā viens atzīst, ka liela daļa anglicismu patiešām ir lieki, tomēr tajā pašā laikā viņi uzsver, ka valodas mainās un tas ir normāli. Ne likumi, ne VVC sabiedrisko palīgu apliecību vicināšana "bārberu" sejās to nemainīs. Ja kādam vajag uzskatāmu piemēru, kā valoda mainās, iesaku paņemt kādu pagājušā gadsimta sākumā izdotu grāmatu. Tāpat kā mums tagad šķiet dīvaini tā rakstīt, cilvēkiem pēc simts gadiem šķitīs dīvaini, ka savulaik nebija skaidrības, kā pareizi saukt mafinus.

Valodas mainās un tas ir neizbēgami. Valodas attīstība nenotiek, izolējoties no citu valodu ietekmes, bet gan aizgūstot vārdus, kas mūsu valodā trūkst, uzlabojot to, kas ir labojams, un atmetot lieko. Vai "bārberšopi" un kirilicā rakstīta "Ļeņingrada" tiešām apdraud latviešu valodas nākotni? Es stipri šaubos.

Lai palīdzētu VVC saprast, ko tieši mēģinu pateikt, nocitēšu vienu latviešu dižrakstnieku: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies". 

Aktuālākās ziņas