Lai sagatavotu pieteikumu Satversmes tiesai (ST), ar kuru plānots apstrīdēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu par atsevišķu atkritumu jomu regulējošo saistošo noteikumu punktu apturēšanu, Rīgas dome varētu piesaistīt juristus ārpakalpojumā.
Rīgas dome šovakar, 18. decembrī, ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ministra rīkojumu apstrīdēt ST. "Par" lēmumu balsoja 31 koalīcijas deputāts.
Vienlaikus, atbildot uz deputātu jautājumiem par to, kurš tad šo pieteikumu izstrādās, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) atzina, ka konsultēsies ar Juridiskās pārvaldes vadību, taču pieļauj iespēju kvalitatīva pieteikuma sagatavošanai piesaistīt juristus "no malas".
Tāpat kā šorīt Mājokļu un vides komitejā, Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe deputātiem pastāstīja, ka departaments saņēmis rīkojumu, ar kuru uzdots apturēt saistošo noteikumu 8.4. punkta un 11. punkta darbību. Tomēr, izvērtējot tajā teikto, departaments uzskata, ka pamatojums šo punktu darbības apturēšanai nav uzskatāms par tiesisku.
Apstrīdētajos punktos ir atrunāts atkritumu savākšanas biežums uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību vai ēdināšanu, kā arī tiem klientiem, kas veic atkritumu šķirošanu.
Pēc Piņķes teiktā, pašvaldībai ir tiesības noteikt minimālo atkritumu izvešanas biežumu vienu reizi mēnesī, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 8.4. punkta darbību grib apturēt, atsaucoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām.
Taču šis punkts nekādā veidā nav saistīts ar MK noteikumiem, jo tie nosaka minimālos biežumus pavisam cita veida objektiem, piemēram, dalītās savākšanas punktiem, pārkraušanas stacijām un tamlīdzīgi, uzsvēra Piņķe.
Savukārt domes saistošie noteikumi nosaka izvešanu atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem tos izved uz līguma pamata, viņa skaidroja, norādot, ka MK noteikumu un domes saistošo noteikumu regulējums attiecas uz atšķirīgām lietām.
Tikmēr, skaidrojot 11. punkta regulējumu, Piņķe norādīja, ka tas paredz iespēju, šķirojot atkritumus, samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu, tādējādi mazinot arī pakalpojuma izmaksas. Pēc viņas teiktā, apturot šī punkta darbību, ministrija iejaucas sadaļā, kas ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu ir noteikta kā pašvaldības kompetence.
"Vienlaikus ministrija ir nonākusi pretrunā ar savu iepriekšējo atzinumu, kur aicināja šo punktu precizēt un lūdza diferencēt izvešanas biežumus. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šo punktu apturēšanai tiesiska pamata nav un ir radušies priekšnoteikumi, lai lūgtu ministrijas rīkojumu apstrīdēt Satversmes tiesā," skaidroja departamenta pārstāve.
Kā ziņots, ar pagājušajā nedēļa izdoto rīkojumu ir apturēta Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošo noteikumu "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā" 8.4. apakšpunkta un 11. punkta darbība. Šajos punktos atrunāts atkritumu savākšanas biežums uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību vai ēdināšanu, kā arī tiem klientiem, kas veic atkritumu šķirošanu.
Domē skaidroja, ka saistošo noteikumu 11. punkta apturēšana nozīmē, ka šobrīd pilnīgi visiem klientiem, kuri vēlētos iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, tiek liegta iespēja samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un līdz ar to samazinot pakalpojuma izmaksas.
Savukārt ministrijā skaidroja, ka punkti apturēti, jo tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas, piemēram, nosaka, ka bioloģiski noārdāmos atkritumus savākšanas punktā uzglabā ne ilgāk kā 72 stundas vasaras periodā, bet 168 stundas ziemas periodā.
Ministrijā arī skaidroja, ka saistošo noteikumu 8.4. apakšpunkts noteic, ka saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai, kas nodarbojas ar pārtikas produkcijas ražošanu, vai apstrādi un, kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņā ar saistošo noteikumu 34. punktu - atkritumus izved ne retāk kā vienu reizi četrās nedēļās.
Ņemot vērā, ka tas saistās ar bioloģiski noārdāmiem atkritumiem - pārtikas produktu atliekām -, šāda termiņu neievērošana var radīt smagas, pat neprognozējamas sekas, piemēram, dažādas epidemioloģiskās situācijas, grauzēju un citu dažādu infekcijas pārnēsātāju nekontrolētu savairošanos un tamlīdzīgi.
Turpretim Rīgas dome šādiem ministrijas apgalvojumiem nepiekrīt, uzsverot, ka ministrijas minētie Ministru kabineta noteikumu nav attiecināmi uz konkrēto situāciju, jo piemērojami tikai tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras apkalpošanai, kas ir publiski pieejami plašam sabiedrības lokam.
Proti, saistošo noteikumu 8.4. apakšpunkts piemērojams tikai attiecībā uz nešķiroto sadzīves atkritumu daļu un attiecībā uz tādu saimnieciskās darbības veicēju, kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par dalīti savāktu sadzīves atkritumu izvešanu.
Domē skaidroja, ka tajās mājsaimniecībās, kurās atkritumi tiek šķiroti, konteineri pārējiem - nešķirotajiem atkritumiem - pildās daudz lēnāk. Kā rezultātā pakalpojuma sniedzēji izved pustukšus konteinerus, bet iedzīvotājiem jāmaksā par pilno atkritumu apjomu. Rīgas domes saistošie noteikumi paredzēja šo situāciju labot, taču Pūce ar savu rīkojumu to esot liedzis.
Pirmo reizi pašvaldība saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanas jomas regulēšanai pieņēma oktobrī, taču VARAM tos nesaskaņoja. Ņemot vērā ieteikumus, atkārtoti papildinātie noteikumi tika pieņemti novembra beigās.
