Ar vienu no siltākajiem decembriem novērojumu vēsturē noslēgsies gads, kurā pārspēti vairāki simti laikapstākļu rekordi

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Lietaina diena galvaspilsētā
Foto: Lietaina diena galvaspilsētā Foto: Jānis Škapars/TVNET

2019. gads Latvijā noslēdzas ar vienu no siltākajiem decembriem novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Pagaidām vēl nav zināms, vai šā gada decembris būs kļuvis par otro vai trešo siltāko gadu noslēdzošo mēnesi. Tā vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni tāda pati kā 2015. gadā - 2,9 grādi virs nulles.

Vissiltākais decembris bija 2006. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +4,3 grādus. Decembra norma jeb vidējā temperatūra 1981.-2010. gadā ir -2 grādi.

Jau septīto gadu pēc kārtas decembris ir siltāks par normu.

2019. gads kopumā kļuvis par vissiltāko kopš 1924. gada, kad Latvijā sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls. Šā gada vidējā gaisa temperatūra pakāpusies līdz +8,1 grādam, par trim grāda desmitdaļām pārspējot iepriekšējā siltākā - 2015. gada - temperatūru.

Šogad pārspēti vairāk nekā 330 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija arī Latvijas siltuma rekordi. Turklāt jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 grādi bija siltākais novērojumu vēsturē.

Tomēr 2019. gadā bija arī īsāki un garāki laika periodi, kad gaisa temperatūra bija zem normas. Janvāris bija nedaudz aukstāks par 1981.-2010. gada pirmā mēneša vidējo temperatūru, savukārt maija sākumā bija sals, kura laikā tika pārspēts pirmais nacionālais diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords kopš 2017. gada.

Vēl divi Latvijas aukstuma rekordi tika uzstādīti jūlijā, un šis bija pirmais gads kopš 2007. gada, kurā pārspēti vismaz trīs Latvijas diennakts minimālās temperatūras rekordi.

Garākais periods ar gaisa temperatūru zem normas bija no septembra vidus līdz oktobra sākumam.

Gada kopējais nokrišņu daudzums šogad bijis nedaudz mazāks par normu. Marts bija pirmais mēnesis kopš pērnā aprīļa, kura nokrišņu daudzums bija virs normas, līdz ar to noslēdzās desmit secīgu mēnešu periods ar nokrišņu daudzumu zem normas, kas bija otrais garākais šāds periods novērojumu vēsturē un bija galvenais iemesls, kādēļ 2018. gads kļuva par pašu sausāko.

Savukārt pēc tam šā gada aprīlis ar vidēji trim milimetriem nokrišņu kļuva par sausāko aprīli novērojumu vēsturē.

Jau ziņots, ka šogad tikai janvārī un jūlijā gaisa temperatūra bija zem normas - attiecīgi par 0,8 un 1,2 grādiem. Pārējie mēneši bija 0,3-4,8 grādus siltāki par 1981.-2010. gada vidējo temperatūru. Lielākā temperatūras novirze no normas piedzīvota februārī un decembrī.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumā teikts, ka 2019. gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Uz augšu