"Glābšanas plostā kapteinis rācijā sauca "Mayday!", bet atbildes no krasta nebija..." Nu jau pagājušā gada 28. decembris kuģa apkalpes loceklim Jānim (vārds mainīts) izvērtās traģisks - dodoties zvejā Norvēģijā, 45 kilometrus no krasta viņš pamanīja, ka zvejas kuģis kļūst aizvien slīpāks. Vīrietis portālam "Apollo" atklāj liktenīgās dienas notikumus.

Intervijas dienā Jānim teju jāsāk dzīve no jauna - līdz ar Norvēģijas zvejas kuģi dzelmē nogrima arī viņa iegūtie sertifikāti, pase un maks. Šobrīd vīrietis cenšas atkal nokārtot zaudētos dokumentus, taču atzīst, ka vēlas mieru un uz kuģiem kādu laiku nekāps: "Gribu nedaudz atiet. Pirmo nakti mājās es gulēju labi, bet tagad ir tā, ka pamostos, atkal tas skats priekšā… Šobrīd es pat nedomāju, ko darīšu rīt. Laika jautājums."

Norvēģijas zvejas kuģis "FAY" nogrima dzelmē Barenca jūrā 28. decembra dienas vidū.

Kuģis bija jauns - ražots 2018. gadā, 21 metru garš un desmit metrus plats. Visus 12 kuģa apkalpes locekļus, tajā skaitā kapteini, pēc kuģa nogrimšanas ar helikopteru izdevās nogādāt krastā. Nogrimšanas iemesls vēl joprojām nav zināms. 

Jānis ir viens no 12 cilvēkiem, kuri nelaimes brīdī atradās uz kuģa. Viņš ir zvejnieks, kurš strādāja uz kuģiem Latvijā, taču pagājušā gada decembrī nolēma doties uz Norvēģiju.

"No mana skata punkta bija tā - es biju pamodies tajā mirklī, pulksten 11 man bija jāsāk strādāt un tad tas tieši arī notika," stāsta Jānis. 

"Dienas laikā, ap tiem pulksten 11, bija tā saucamais blackout - pazuda elektrība. Es līdz šim nezinu iemeslu, kāpēc elektrība pazuda. Iespējams, tāpēc, ka sasvērās kuģis, bet es neesmu pārliecināts, jo nekur tas nav minēts un arī pats kapteinis neko nav teicis."

Aptuveni piecas minūtes kuģis esot bijis bez elektrības un kuģa apkalpe - neziņā.

Tad kapteinis zvejniekus aicinājis uz stūres māju - kuģa pamata vadības posteni: "Sēdēju uz dīvāna un vēl pēc piecām minūtēm jau jutu, ka kuģis kļūst arvien slīpāks. Tad vēl nebiju tik ļoti uztraucies, jo domāju, ka viss vēl būs kārtībā un izdosies novērst problēmu."

Jānis stāsta, ka visi viņa kolēģi uz klāja bijuši norvēģi, tāpēc runājuši norvēģu valodā: "Es nesapratu, ko viņi saka, bet domāju, ka viņi mēģināja nomierināt viens otru un teica, ka stresam nav pamata. Tad man kapteinis teica, lai es pieceļos no dīvāna un izņemu ārā visu, kas tur apakšā stāv.

Atvēru vaļā, redzēju, ka tur ir hidrotērpi. Tad sapratu, ka kuģis mums būs jāpamet."

Vīrietis atceras, ka līdz tam mirklim, kad kapteinis lika izņemt hidrotērpu, viņš vēl bijis mierīgs.

Pēc tam sākusies panika.

"Redzēju, ka kuģis ir ļoti šķībs, bet likās, ka visu vēl novērsīs. Pat nebija tāda doma, ka kuģis varētu nogrimt. Kad izvilku hidrotērpus, tad gan vairs loģiski nevarēju padomāt. Sākās tāda kā panika, stress.

Grūti pat izstāstīt tās sajūtas, jo tu vairs nespēj koncentrēties - domā tikai par to, ka tu jau slīksti, nepaspēsi uzvilkt tērpu, nepaspēsi no kuģa tikt ārā, esi jau zem ūdens."

Pēc tam kuģī ūdens esot sācis pildīties aizvien straujāk: "Mēs uzvilkām hidrotērpus - tajā situācijā tas bija sarežģīti, jo kuģis jau bija diezgan šķībs. Izgājām uz klāja, izmetām glābšanas plostus un pa vienam lēcām ūdenī."

No kuģa līdz glābšanas plostam tiek novilkts aptuveni 20 metrus garš striķis - pēc ielēkšanas ūdenī kuģa komanda pa to vilkās līdz plostam.

"Tajā plostā ir arī rācija - es atceros, ka kapteinis visu laiku sauca: "Mayday! Mayday!". Dzirdēju, ka nav nekādas atbildes no krasta. Galvā šaudījās doma, ka neviens mūs nedzird un neizglābs, bet nē - pēc stundas atlidoja helikopters un mūs visus evakuēja."

Video: Kuģa apkalpe glābšanas plostā

Kamēr zvejnieki gaidījuši glābšanas helikopteru, garām braucis arī Krievijas kravas kuģis, kura komandas locekļi bijuši gatavi palīdzēt.

Krastā kuģa apkalpes locekļus sagaidīja mediķi un policija, noskaidroja viņu identitātes un nogādāja viesnīcā.

Jānis atzīst - lai gan tagad naktīs mierīgi gulēt nav iespējams un arī zvejošanai uz laiku pielikts punkts, viņš ir laimīgs, ka visiem izdevās izglābties un dzelmē nogrimušas vien personiskās mantas, ne viņš pats.