Pētnieki skaidro, vai parasta saaukstēšanās var būt nāvējoša

FOTO: Pixabay

Lielākā daļa cilvēku zina, ka gripa var būt nāvējoša. Spāņu gripa, piemēram, 1918. gadā nogalināja 50 miljonus cilvēku, kas ir vairāk nekā tika nogalināti Pirmajā pasaules karā. Tomēr kā ir ar parasto saaukstēšanos? Vai tā var būt nāvējoša?

Saaukstēšanās ir tādu simptomu kopums kā klepus, šķavas, iesnas, nogurums un nereti arī drudzis, tāpēc to nevar uztvert kā vienu konkrētu slimību. Lai arī saaukstēšanās simptomi ir visai līdzīgi gripas simptomiem, tomēr tā ir pilnīgi cita veida infekcija, izdevumā "The Conversation" skaidro imunoloģijas un infekciju slimību speciālists Pīters Bērlovs.

Rinovīrusi izraisa aptuveni pusi no saaukstēšanās gadījumiem, savukārt citi vīrusi var izraisīt vienu vai vairākus saaukstēšanās simptomus. Šo vīrusu vidū ir gripas vīruss, adenovīruss, paragripas vīruss un respiratori sincitiālais vīruss.

Saaukstēšanās parasti ir viegla slimība, kas bez ārstēšanas pazūd dažu dienu laikā. Ņemot vērā tās maigo dabu, lielākajā daļā gadījumu nav vajadzības vērsties pie ārsta vai lietot medikamentus. Tiesa, dažiem cilvēkiem inficēšanās ar rinovīrusiem vai citiem minētajiem vīrusiem var būt nopietna problēma. Sarežģījumi, kas var rasties saaukstēšanās dēļ, var vēlāk izraisīt nopietnas slimības un pat nāvi – īpaši cilvēkiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma.

Piemēram, pētījumos ir pierādīts, ka pacientiem, kuriem veikta kaulu smadzeņu transplantācija, ir lielāka iespēja sasirgt ar nopietnām elpceļu infekcijām. Lai arī infekciju iemesls parasti nav rinovīruss, tomēr citi vīrusi, kas ir saistīti ar saaukstēšanos, var tāds būt.

Protams, pastāv vairāk nekā viens veids, kā kāds var nopietni saslimt pēc inficēšanās ar kādu elpceļu vīrusu. Daži vīrusi, piemēram, adenovīruss var izraisīt simptomus visā ķermenī, tā skaitā arī kuņģa-zarnu traktā, urīnceļos un aknās.

Savukārt gripas vīruss var izraisīt ļoti nopietnas plaušu infekcijas un novest līdz, piemēram, bakteriālajai pneimonijai.

Vīrusu izraisīta bakteriālā infekcija ir viens veids, kā saaukstēšanās vai gripas vīruss var nonāvēt cilvēku. Lai arī precīzs mehānisms, kā vīrusu infekcija var izraisīt bakteriālo infekciju, joprojām nav īsti skaidrs, tomēr, iespējams, tas parādās baktēriju pastiprinātas piesaistes plaušu šūnām dēļ. Piemēram, ir pierādīts, ka rinovīrusi plaušu šūnās palielina “PAF-r” receptoru daudzumu, kas rezultātā ļauj tādām baktērijām kā “Streptococcus pneumoniae” daudz efektīvāk piesaistīties plaušu šūnām. Tā rezultātā var attīstīties tādas nopietnas un dzīvībai bīstamas slimības kā pneimonija.

Diemžēl saaukstēšanās ir bīstama ļoti maziem bērniem vai ļoti veciem cilvēkiem. Sirmgalvjiem salīdzinājumā ar jaunākiem cilvēkiem ir lielāka iespēja, ka saaukstēšanās beigsies ar daudz nopietnāku infekciju. Arī smēķētājiem ir lielāka iespēja sasirgt ar saaukstēšanos un iedzīvoties nopietnās plaušu infekcijās.

Nopietnāks risks, ka saaukstēšanās attīstīsies par bīstamāku infekciju arī ir cilvēkiem, kas jau sirgst ar kādu plaušu kaiti, piemēram, astmu, cistisko fibriozi vai hroniski obstruktīvo plaušu slimību (HOPS).

Lai arī bakteriālās infekcijas šiem pacientiem var ārstēt ar antibiotikām, tomēr nav viena efektīva medikamenta pret visiem rinovīrusu veidiem. Pret citiem elpceļu vīrusiem, piemēram, gripu, eksistē vakcīnas.

Nepastāv viens elements, kas norādītu, cik nopietna izrādīsies saaukstēšanās, tomēr pastāv vairāki faktori, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Viens no labākajiem veidiem, kā izvairīties no inficēšanās, ir regulāri un pareizi mazgāt rokas, kas neļautu vīrusiem izplatīties tālāk.

Uz augšu