"Latvijas Ģenerālprokuratūras vienaldzība un Dānijas Karalistes politiskā vienošanās ar Dienvidāfriku ir galvenie iemesli, kāpēc Kristīne Misāne tiks pārvesta uz Dienvidāfriku," tādu viedokli portālam "Apollo" pauda Kristīne Misāne un viņas pārstāvji. Turpretim Tieslietu ministrija (TM) sola, ka turpinās aktīvu sadarbību ar Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) iestādēm, lai nodrošinātu tur par bērna nolaupīšanu apsūdzētās latvietes atgriešanu Latvijā.

Kristīnes Misānes pārstāvji atzīst, ja Latvijas Ģenerālprokuratūra būtu iedziļinājusies situācijā, nevis pret lietu izturējusies formāli, Kristīne jau pērnā gada pirmajā pusē būtu pārvesta uz Latviju.

Jau 2019. gada 10. janvārī Dānijas kompetentās iestādes nosūtīja vēstuli Latvijas Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu pārņemt savu pilsoni tiesāšanai uz Latviju. Latvijas Ģenerālprokuratūra atteicās to darīt, jo neesot tiesiska pamata. Nevarot pieņemt Eiropas aresta orderi, jo nodarījuma soda mērs Latvijā ir mazāks par vienu gadu (lai to izdarītu, jābūt vairāk par 1 gadu).

Misānes pārstāve Mārīte Batraka pauž, ka "LR Ģenerālprokuratūra novērtēja tikai bērna zādzības punktu, bet nebija ņēmusi vērā punktus par pārējām apsūdzībām (krāpniecību, dokumentu viltošanu, utt.).

Viņi uzskatīja, ka minētās apsūdzības ir pakārtotas zem bērna zādzības, taču patiesībā visas apsūdzības ir neatkarīgas un notikušas dažādos laika posmos. Pēc vairākkārtējiem maniem lūgumiem, LR Ģenerālprokuratūra atteicās atkārtoti izskatīt Kristīnes lietu.

Tikai pēc tam, kad pēc palīdzības biju vērsusies pie Valsts prezidenta Egila Levita, LR Ģenerālprokuratūra (pagājušā gada novembra beigās) nosūtīja vēstuli Dānijas prokuratūrai, lai aptur Kristīnes izdošanu."

Dānija atbildēja ļoti īsi: "Dānijas tiesas lēmums ir Kristīni izdot kriminālvajāšanai DĀR."

30

"Identiska situācija bija Tieslietu ministrijā, kur visi mani lūgumi tika noraidīti līdz brīdim, kad es paziņoju, ka novembrī Misāne tiks izsūtīta uz DĀR. Tikai tad sākās pirmās "kustības" no ministrijas ierēdņu puses," norāda Batraka.

Dānijas Karaliste vienojusies ar Dienvidāfriku un Kristīne kļuvusi par maiņas objektu?

Pēdējo trīs mēnešu laikā LR Ārlietu ministrija ir nosūtījusi Dānijas Karalistei vairākas diplomātiskas notas - ar atbildīgajam institūcijām sazinājusies, lai arī novēloti, arī LR Tieslietu ministrija. Diemžēl bez rezultāta.

Dānijas Karalistes atbildīgo institūciju pārstāvji izvairās no komunikācijas tikai strikti deklarējot, ka lēmums pieņemts.

Kristīne Misāne dalās ar pieredzi, ka nesen Dānija ir cīnījusies ar DĀR par dānietes atgūšanu, kura tur slēpusies apjomīgas krāpniecības dēļ.

"Neilgi pirms manas aizturēšanas, Dienvidāfrika izdeva Dānijas pilsoni, kura tur slēpās. Tā ir Dānijas bērnu un sociālās ministrijas darbiniece Brita Nīlsena, kas 12 gadu garumā zaga naudu no Dānijas valsts kases."

"Kopumā sieviete no valsts kases izzaga 137 miljonus dāņu kronu un pēc tam slēpās Dienvidāfrikā. Dienvidāfrika ne tikai viņu aizturēja, bet arī palīdzēja atgūt daļu noziedzīgi iegūto līdzekļu," norāda apsūdzētā.

"Vai Dānija nav izlēmusi samaksāt Dienvidāfrikai par pakalpojumu nozagto līdzekļu atgūšanā ar mani? Vai tiešām nauda ir vērtīgāka par divu mazu bērnu mīlošas mātes dzīvību?"

30

Neoficiālās sarunās līdzīgu uzskatu paužot arī Latvijas valsts institūciju pārstāvji, piebilstot, ka viņiem nav saprotama Dānijas Karalistes rīcība un nevēlēšanās šobrīd iesaistīties jebkādās diskusijās, meklējot situācijas risinājumu.

Atsevišķi politiķi pat pauž uzskatu, ka Latvijas valsts rīcībai šai situācijā jābūt daudz kategoriskākai, jo šis ir bezprecendenta gadījums, kad Eiropas Savienības pilsone tiek nosūtīta kriminālvajāšanai uz 3. pasaules valsti, kur to pilsoņu cilvēktiesības var tikt pārkāptas vai apdraudētas.

ES likumdošana nosaka, ka to nedrīkst darīt.

Piemēram, pērnā gada oktobrī Dānijas tiesa atbrīvojusi Kristīni no apcietinājuma, jo DĀR pārstāvji 30 dienu laikā nebija ieradušies pakaļ sievietei. Savukārt Dānijas prokuratūra nekavējoties iesniegusi pretprasību un jau nākamā tiesa nolēma Kristīni apcietināt.

"Gadu ilgā tiesvedība, no kuras es cerēju sagaidīt paļāvību tam, ka divas Eiropas Savienības valstis darīs visu, lai aizsargātu Eiropas pilsoņa tiesības un iestāsies par manām cilvēktiesībām, ir izgaismojusi biedējošus sistēmas robus.

Esmu šīs sistēmas upuris, bet, jāatzīst, ka identiskā situācijā var nonākt ikviens Eiropas Savienības iedzīvotājs. Mani sodīs ne tikai par piedzīvoto vardarbību un vēlmi glābt savus bērnus, bet arī sistēmas kļūdām," piebilst Kristīne.

Ko par Misānes lietu saka Tieslietu ministrija?

Ministrijas pārstāve Alise Dārzniece norādīja, ka ir veiktas pārrunas ar Ģenerālprokuratūru par tās iesaisti, lūdzot DĀR pārņemt personu kriminālvajāšanai Latvijā, taču lēmumu pieņems Ģenerālprokuratūra. 

Dārzniece skaidroja, ka ministrija atbilstoši normatīvajam regulējumam ir tiesīga iesaistīties tikai pēc notiesājoša sprieduma pieņemšanas DĀR.

Attiecīgi ministrija atbilstoši savai kompetencei izrāda gatavību vērsties ar tiesiskās palīdzības lūgumu pie DĀR kompetentajām iestādēm, kurā lūgtu personas nodošanu Latvijai soda izciešanai. Šajā gadījumā ministrija to darītu uz abpusējības principa pamata, jo starptautiska nolīguma starp DĀR un Latviju šāda rakstura jautājumos nav. 

Dārzniece atzīmēja, ka TM ir uzklausījusi Misānes pārstāvi, dažādos koordinācijas formātos tikusies gan ar Ārlietu ministriju (ĀM), gan Valsts policiju, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, gan Ģenerālprokuratūru, lai rastu risinājumus minētajā lietā. 

Ministrijas pārstāve norādīja, ka, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 65. nodaļas nosacījumus par personas izdošanu Latvijai, kompetentā iestāde izdošanas jautājumos ir noteikta Ģenerālprokuratūra.

Tomēr, neskatoties uz to, ka TM Kriminālprocesa likums nav paredzējis kompetenci pieņemt lēmumus izdošanas lietā, tā esot iesaistījusies lietas gaitā jau no 2019. gada marta, aktīvi piedalījusies dažādos koordinējošos formātos ar ĀM un Ģenerālprokuratūru, lai rastu risinājumus konkrētajā lietā.

TM esot aicinājusi Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespēju pārņemt personu kriminālvajāšanai Latvijā no Dienvidāfrikas Republikas, kā rezultātā tieslietu ministrs ir uzrunājis Dānijas tieslietu ministru, lūdzot sniegt vispusīgu informāciju par personai izvirzītajām apsūdzībām, un lūdzis Dānijas pusi nesteigties ar izdošanu, līdz Latvijas puse varētu pieņemt lēmumu. 

Lai gan izdošanas lieta Dānijā jau ir pabeigta, Latvijas TM turpina vērsties Dānijas Tieslietu ministrijā gan ar lūgumu sniegt vispusīgu lietas apstākļu izklāstu, gan lūgusi Dānijas kompetento iestāžu redzējumu izdošanas pārskatīšanai, un visbeidzot lūgusi Dānijas Tieslietu ministrijai izdošanas lietas apturēšanu, līdz tiktu saņemta visaptveroša informācija no DĀR, kas kalpotu par pamatu Latvijas kompetentajām iestādēm izvērtēt Misānes kriminālprocesa pārņemšanu Latvijā. 

Ģenerālprokuratūras atbilde

Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Ģenerālprokuratūra jau kopš 2019. gada sākuma iesaistījusies attiecīgā jautājuma risināšanā. 

Viņa norādīja, ka Ģenerālprokuratūra šajā gadījumā neatbild par personas izdošanu vai neizdošanu. Ģenerālprokuratūrai bija jāvērtē, vai ir iespēja pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Misāni, kuras izdošanu Dānijai lūdz DĀR.

Pēc Majevskas teiktā, Ģenerālprokuratūrai nebija tiesiska pamata izdot Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Misāni saskaņā ar Eiropas Padomes normatīvo regulējumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm noteikumiem. Tas nebija iespējams DĀR izdošanas lūgumā norādīto Misānei inkriminēto noziedzīgo nodarījumu smaguma un rakstura dēļ.

Majevska tālāk skaidroja, ka Misāne DĀR tiek apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas atbilst Latvijas Krimināllikuma 168. pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam, proti, nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana, par ko Latvijā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir mazāka par vienu gadu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu Eiropas apcietinājuma lēmumu var pieņemt tad, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālā robeža ir lielāka par vienu gadu.

Majevska uzsvēra, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra, iepriekš norādītajos apstākļos pieņemot Eiropas apcietināšanas orderi, apzināti būtu pārkāpusi nacionālās un starptautiskās tiesību normas.

Tā kā Latvijas Ģenerālprokuratūrai pieejamie tiesiskie līdzekļi šajā stadijā bija izsmelti, tika nosūtīti lūgumi Dānijas kompetentajām iestādēm rast iespēju personu neizdot saskaņā ar Dānijas normatīvajiem aktiem, skaidroja prokuratūrā.

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka Kristīne Misāne 2011. gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem. 

Konfliktam saasinoties, vīrietis esot bijis ar mieru uzticēt meitiņas audzināšanu Misānes radiniekiem Latvijā, pieprasot viņa kontā iemaksāt 500 000 eiro, kas nodrošinātu ceļošanas izdevumus meitas apciemošanai. Ģimene arī apgalvo, ka bērna tēvs turpina vajāt un draudēt, un izspiest naudu Latvijā, kā arī ir nolīdzis trešās personas mazgadīgā bērna nolaupīšanai. 

Savukārt 2017. gada martā Misāne DĀR tiesā panāca pagaidu tiesisko aizsardzību no sava civilvīra. Taču civilvīrs esot panācis tiesas lēmumu par bērna atņemšanu mātei. Savukārt gadu vēlāk sieviete piedzīvojusi vardarbīgu uzbrukumu, kura laikā viņa izvarota un uzbrucēji draudējuši izdarīt to pašu ar bērnu, tāpēc, rūpējoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018. gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādījuši radinieki.

2018. gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu, tiesas lēmuma pārkāpšanu par bērna neizvešanu no valsts, krāpšanu un dokumentu viltošanu.