Sv 25.10.2020.

Zinātnieki brīdina - situācija Austrālijā ir "jaunās normas" vēstnesis

Savvaļas ugunsgrēki Austrālijā.

FOTO: AP/Scanpix

Britu zinātnieki brīdina, ka postošie ugunsgrēki, kas kopš septembra pārņēmuši Austrāliju, vēsta par jauno normu, ko pasaule var sagaidīt, pieaugot temperatūrai, vēsta britu raidorganizācija BBC.

"Ir gaidāms, ka tas notiks, vidējai temperatūrai ceļoties par trim grādiem pēc Celsija [salīdzinot ar pirmssindustriālo laikmetu]," sacīja Ekseteras universitātes ģeogrāfijas profesors Ričards Betss. "Mēs redzam signālu, kas būtu normāli apstākļi trīs grādu pasaulē.

Tas mums norāda, kā varētu izskatīties nākotnes pasaule. Tas ir kā naglai uz galvas, ko nozīmē klimata pārmaiņas."

1

Kaut gan Austrālijas ugunsgrēku apmēros vainojami arī dabiskie apstākļi, zinātnieki apgalvo, ka "veselais saprāts" ir apzināties, cilvēku radīta temperatūras paaugstināšanas spēlē nozīmīgu lomu.

Britu zinātnieki analizējuši, kā cilvēki izraisītas klimata pārmaiņas ietekmē savvaļas ugunsgrēku risku. Pārskatā apskatīti 57 pētījumi, kas publicēti kopš 2013. gada.

Visos apskatītajos pētījumos secināts, ka pastāv saikne starp klimata pārmaiņām un ugunsbīstamo laikapstākļu biežumu un apmēriem. Ugunsbīstamus laikapstākļus definē kā periodus, kad augstu temperatūru, zema mitruma, zema nokrišņu daudzuma un spēcīgu vēju dēļ paaugstinās ugunsgrēku riski.

Pārskata autori gan norāda, ka pēdējo mēnešu situāciju Austrālijā ir "sarežģīti diagnosticēt". Dabiskie laikapstākļi ir radījuši apstākļu kopu, kad ugunsbīstamības risks ir paaugstinājies. Tomēr arī cilvēku darbība spēlē nozīmīgu lomu.

"Šie ugunsgrēku būtu sākušies jebkurā gadījuma, bet mēs varam droši apgalvot, ka cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas tos ir padarījušas karstākus," sacīja profesors Betss.

1

Runājot pārskata prezentācijā, viņš uzsvēra, ka Austrālijā šobrīd temperatūra šobrīd ir aptuveni 1,4 grādus augstāka, nekā vidējā pasaulē bija pirmsindustriālajā laikā.

"Decembrī temperatūras Austrālijā, kas nesen novērotas, ir ekstremālas šobrīd, bet būtu zem normas pasaulē, kas būtu par trim grādiem siltāka," skaidroja profesors Betss.

Šobrīd pasaule ir par aptuveni grādu siltāka nekā 19. gadsimta vidū. Neskatoties uz plāniem samazināt ogļskābās gāzes emisijas, pastāv iespēja, ka līdz gadsimta beigām pasaule būs par trim grādiem siltāka.

Citi eksperti pārskatā norāda, ka cilvēki ugunsgrēkos un karstuma viļņos "paši savām acīm redz" globālās sasilšanas pazīmes.

"Šīs ir viena grāda klimata pārmaiņu globālās sekas. Tās kļūs daudz sliktākas, kamēr mēs nerīkosimies, lai stabilizētu pasaules klimatu," sacīja Austrumanglijas universitātes profesore Korinna Lekerē.

"Tas, kas ir jādara, ir jāpanāk emisiju nulles līmenis. Ja tas netiks izdarīts, mūs gaida daudz ļaunākas sekas - tas, ko mēs redzam Austrālijā, nav jaunā norma, tā ir pāreja uz sliktākām sekām."