Valsts kontroles (VK) pasūtītā tehniskajā revīzijā konstatēts, ka pašvaldību apsaimniekoto daudzdzīvokļu namu tehniskais stāvoklis nereti ir ļoti bēdīgs. Kad problēma aktualizēta, pašvaldības teju vai izmisumā sākušas saukt pēc valdības finansiālā atbalsta ēku remontēšanai, vēsta TV3 Ziņas.
Padomju gados celtā daudzdzīvokļu māja Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē esot viena no tām, kurā veikta tehniskā revīzija un ierindota sarakstā – veselībai un dzīvībai bīstami. Te gan turpina dzīvot cilvēki. Ne pašvaldībai, ne iemītniekiem neesot naudas kapitālā remonta veikšanai.
Pašvaldības dzīvokļa īrniece Skaidrīte raidījumam atzīst bažas, ka vienā brīdī var iestāties avārijas stāvoklis. "Māja plīst pušu, dalās uz pusēm, pamati izdrupuši, jumts tek, lietus laikā ūdens gāžas iekšā," žurnālistiem norāda Limbažu novada Vitrupes iedzīvotāja Skaidrīte.
Līdzīgas situācijas ir ne tikai VK veiktajās tehniskās revīzijas vietās Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novados, Daugavpilī un Valmierā, bet visā Latvijā tūkstošiem cilvēku dzīvo tehniski nedrošos vai problemātiskos mājokļos.
Lielākoties tās ir padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas, kuru ekspluatācijas termiņš jau beidzies vai tuvu tam. Problēmas ne tikai ar ugunsdrošību, bet arī ēku stiprību un nesošajām konstrukcijām, kas varot beigties ļoti traģiski.
"Sliktākais variants, ka šīs mājas sabrūk, ka nav iespējams dzīvot, un iedzīvotāji ir jāpārvieto uz citurieni," raidījumam pauž VK padomes loceklis Edgars Korčagins.
Savukārt Latvijas Būvinženieru savienībā satraukums ne tikai par padomju laikā celto dzīvokļu ēku drošumu, bet nu jau problēmas arvien redzamāk parādās arī pirmskara laika mājās.
"Ir problēmas ar pagrabiem. Ja pilnībā korodē metāla sijas, var rasties daudz lielākas deformācijas. Ielūstot kādai no sijai, un esmu to redzējis Rīgā jau vairākkārt, pirmais stāvs jau atrodas bīstamā zonā," raidījumā stāsta Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, sertificēts būvinženieris Juris Biršs
Kopumā problēmas viens no iemesliem – namu apsaimniekošanas maksa noteikta pārāk zema. Piemēram, Alojā un Tērvetē tie ir tikai četri eiro centi par kvadrātmetru, un par to nevar veikt nopietnus kapitālos remontus. Limbažu un Saldus novados vispār netiekot veikti uzkrājumi ēku stāvokļa uzlabošanai. Piemēram, Vitrupē, lai arī plaisa mājas sienā ir tik dziļa, ka tā redzama iekšpusē, maksāt par remontiem iedzīvotāji negrib un nevarot.
"Vai tad man būs jāmaksā no pensijas, lai uztaisa tā, ka varu te dzīvot. Es neesmu ar mieru maksāt. Lai brūk, es brukšu tad līdzi. Es no savas pensijas nevaru samaksāt remontu. Pagastam jāremontē," uzskata Skaidrīte.
Valsts kontroli satrauc, ka vairāk nekā 50% no viņu apsekotajām ēkām nemaz netiekot veiktas gadskārtējās pārbaudes. Un, ja pat būvvaldes reģionos atklāj bojājumus, neseko rīcība to novēršanai, jo trūkstot kontrolējošo institūciju spiediena. Situācija jau tik slikta, ka, pēc Valsts kontroles ieskatiem, šie daudzdzīvokļu nami drīzāk būtu nojaucami.
"Nepieciešamo investīciju apjoms tādās vidējās daudzdzīvokļu mājās sasniedz līdz pat 100 tūkstošiem eiro par vienu māju. Tas nozīmētu, ka iedzīvotājiem ļoti būtiski palielinātos apsaimniekošanas maksa – vairāki eiro par vienu kvadrātmetru mēnesī. Iedzīvotājiem ne vienmēr to būtu iespējams samaksāt," pauž Korčagins.
Ekonomikas ministrs solīja, ka valdībā meklēšot veidus, kā pašvaldībā ļaut ņemt aizdevumus remontu veikšanai daudzdzīvokļu mājās. Tikmēr padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu normatīvais kalpošanas ilgums ir vidēji 60 gadu. Lielākajai daļai visā Latvijā drošas ekspluatācijas beigas pienāks jau pēc 10 vai 15 gadiem. Šīs sērijas ir 103., 104., 467., 602. un arī čehu projekta tipam. Hruščova laika vecākajām mājām beigu termiņš pēc nepilniem 6 gadiem. Taču jau šogad kalpošanas ilgums beigsies 464. sērijas lielpaneļu dzīvojamām ēkām, kas uzceltas sešdesmito gadu sākumā, piemēram, Āgenskalna priedēs. Savukārt bankas sagaida valstiski vispārēju auditu padomju laika visām daudzdzīvokļu mājām. Tad pieņemtu lēmumus, kurās mājās pilnībā pārtraukt jaunu kreditēšanu. Ja cilvēki šo dzīvokļu iegādei jau ņēmuši kredītus, bet būvvaldes pēkšņi šīs mājas atzīst par nedrošām un liedz tajā dzīvot, tad bankas vienalga prasīs turpināt atmaksāt kredītu. Tas nozīmētu, – nedrīkstētu ne turpināt dzīvot, ne arī dzīvokļus pārdot.
"Katrs aizņēmējs ir atbildīgs par saistībām, līdz to pilnīgai atmaksai. Ja šāda situācija notiek, tad iedzīvotājs nonāk neapskaužamā situācijā," norāda "SEB bankas" Retail kreditēšanas centra vadītājs Māris Saulājs.
"SEB banka", "Swedbank" un "Citadele" jau šobrīd sākušas piesardzīgi kreditēt dzīvokļu iegādi PSRS sērijveida namos. Vairs netiekot izsniegti kredīti uz maksimālo termiņu – 30 gadiem.
