Mājdzīvnieka meklēšanās laika untumi. Kas par to jāzina un kā rīkoties saimniekam

FOTO: Unsplash

Ikviens cilvēks ir dzirdējis par mājdzīvnieku meklēšanās laiku un tā untumiem. Un, kamēr tie cilvēki, kuriem pašiem nav mīluļu, par meklēšanās periodu ik pa laikam nojauš vien pēc kaķu "dziesmām" aiz loga, četrkājaino draugu saimniekiem šis ir nopietns un atbildīgs jautājums. 

"PetCity" klīnikas veterinārārsts Aigars Briņķis "Apollo" skaidro, ka jebkuram mājdzīvnieka saimniekam ir jābūt gatavam, ka viņa mīlulim sāksies meklēšanās, ja vien dzīvnieks nav kastrēts vai sterilizēts. 

Kas liecina par meklēšanos?

Standarta gadījumos kaķiem un suņiem meklēšanās laiks ir divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Tas ilgst aptuveni 21 dienu. Taču ir dzīvnieki, kuri dažādu olnīcu slimību dēļ meklēšanos var piedzīvot daudz biežāk.

Kaķiem par meklēšanos liecina savas teritorijas iezīmēšana un dažādu mājas stūru apčurāšana. Īpaši izteikti tas ir gadījumos, ja mājās ir vairāki dzīvnieki, – tad kaķi arvien aktīvāk cenšas iezīmēt savu teritoriju. Šādi mēdz rīkoties gan runči, gan kaķenes, taču runču urīnam smaka ir daudz izteiktāka. 

Savukārt suņi un kucītes var kļūt agresīvāki, var mukt prom no mājām un vairs neklausīt komandām – šāds untums parādās arī pašiem dresētākajiem dzīvniekiem. Tajā brīdī, kad suņiem ir hormonāls saasinājums, viņu uzvedība var mainīties uz slikto pusi, rodoties nepaklausībai un vēlmei kauties. Katrs dzīvnieks gan ir individuāls, un uzvedība mēdz atšķirties.

Kucītēm un kaķenītēm meklēšanās laikā pietūkst ārējie dzimumorgāni un parādās asiņaini izdalījumi. Dzīvnieki pastiprināti kopj ārējos dzimumorgānus.

Lai gan dzīvnieks nevar pastāstīt, kā jūtas, veterinārārsts ir novērojis, ka daudzi suņi un kaķi ļoti smagi pārcieš meklēšanās periodu – atsakās no ēdiena, kļūst apātiski un pārdzīvo.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka saimniekam noteikti šajā laikā nevajadzētu savu dzīvnieku rāt vai sodīt par viņam netipisku vai agresīvu uzvedību, jo tie ir viņa dabiskie instinkti.

“Šo untumu dēļ bieži uz ielas nonāk dzīvnieki, it īpaši kaķi, kuri meklēšanās posmā sāk viens otram dziedāt serenādes, tādējādi traucējot cilvēku mieru. Tomēr izlikšana aiz durvīm jau neatrisina kaķa problēmu. Ir jāsaprot, ka dzīvnieka uzvedība ir saistīta ar fizioloģiskām izmaiņām,” skaidro speciālists.

Kā tikt galā ar mājdzīvnieka meklēšanās laika untumiem?

Tiem mājdzīvniekiem, kuriem sterilizāciju kaut kādu iemeslu dēļ veikt nav iespējams, ir pieejama ķīmiskā jeb medikamentozā kastrācija. Ar šo injekciju zem ādas uz konkrētu laiku tiek ievadīta hormonu kapsula, kas dzīvnieku nomierina. Taču medikamentozā kastrācija nav uz visu mūžu – tās efektivitāte mazākām šķirnēm darbojas līdz diviem gadiem, lielākām šķirnēm pusgadu līdz gadu.

Tāpat ir pieejamas hormonālās tabletes gan suņiem, gan kaķiem. Ar to palīdzību tiek nomāktas meklēšanās  izpausmes. Šīs zāles gan ir jālieto regulāri, un tās palielina dzemdes un piena dziedzeru audzēju rašanās risku.

Hormonālie nomierinošie līdzekli ir piemēroti tiem dzīvniekiem, kuri ir paredzēti pārošanai, tādēļ viņus nav iespējams sterilizēt. Tāpat minētie risinājumi der mājdzīvniekiem, kuriem ir labdabīgā (prostatas) hiperplāzija, problēmas ar sirdi un elpošanas sistēmu, vai dzīvnieku nav vēlams pakļaut narkozei.

Taču, ja saimnieks ir pārliecināts, ka savu mīluli nekad nevēlēsies pārot, un ar tā veselību viss ir kārtībā, tad veterinārārsts iesaka veikt operatīvo sterilizāciju vai kastrāciju.

Kastrēšana un sterilizācija nozīmē to, ka tiek novērsta dzīvnieku tālāka pavairošana. Kastrēti (sēklinieku amputācija) tiek vīriešu kārtas pārstāvji – runči un suņi, bet sterilizēti (ovariohisteroektomija) tiek sieviešu kārtas dzīvnieki – kaķenes un kucītes. Taču termins "sterilizācija" ir attiecināms arī uz vīriešu kārtas dzīvniekiem, jo tas apzīmē to, ka dzīvnieks orgānu amputācijas dēļ vairs nespēj radīt pēcnācējus.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".

Uz augšu