Digitālais nodoklis Latvijā - tikai laika jautājums

FOTO: Felīcija Vērzemniece/Pixabay.com

15. janvārī Stokholmas ekonomikas augstskolas telpās Rīgā norisinājās Latvijas plašsaziņas līdzekļu diskusija par iespējām valstī ieviest digitālo nodokli. Diskusijā iezīmējās, ka politiskā griba šādam risinājumam ir.

Kas ir digitālais nodoklis un kāpēc tas ir vajadzīgs?

Digitālais nodoklis ir apgrozījuma nodoklis, ko maksā uzņēmumi par digitāliem pakalpojumiem, nevis privātpersonas.  

Pēdējos divdesmit gados, strauji attīstoties tehnoloģijām, mainījās arī mediju lietotāju paradumi. Arvien vairāk cilvēku lieto mobilās ierīces. Tas atstāj arī lielu ietekmi uz reklāmas tirgu. Tieši reklāma ir galvenais plašsaziņas līdzekļu ienākumu avots. Turklāt mēs dzīvojam laikā, kad ir tā dēvēto digitālo milžu jeb Google, Facebook u.c. uzvaras gājiens. Šie uzņēmumi piesaista lielu reklāmas naudu no valstīm, kur nodokļos samaksā nesalīdzināmi maz vai vispār neko.

Piemēram, 2018. gadā viss Latvijas reklāmas tirgus apjoms bija 85 miljoni eiro. Tajā pašā laikā četras lielākās ārzemju mediju platformas - Google, Facebook, Spotify, Netflix – piesaistīja gandrīz 82 miljonus eiro.

Bet, saskaņā ar Latvijas Reklāmas asociācijas aplēsēm par 2019. gadu, tehnoloģiju milži Latvijas tirgū piesaistīja jau apmēram 125 miljonus eiro.   

Tas nozīmē, ka pasaules mediju milži konkurē ar vietējiem medijiem Latvijā. Pēdējie šīs konkurences rezultātā cieš ievērojamus finanšu zaudējumus.  

Lai turpmāk nodrošinātu kvalitatīvu mediju saturu, ir nepieciešami jauni finanšu avoti, un tieši digitālais nodoklis ir viens no potenciālajiem.

Kādas ir grūtības?

Advokātu birojs “Primus Derling” pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veica pētījumu par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām un variantiem Latvijā. Tas nebūs viegli, diskusijā atzina biroja nodokļu prakses vadītāja Ingūna Ābele. Tas esot saistīts ar dažādām nodokļu konvencijām, kas aizliedz dubultu nodokļu iekasēšanu.

“Nodokļu teorijā ir tāds princips kā pastāvīgā pārstāvniecība. Pēc būtības ir tā, ka valstij nav tiesību iekasēt nodokli no citas valsts uzņēmuma darbības šajā valstī, kamēr šim uzņēmumam Latvijā nerodas pastāvīgā pārstāvniecība,” pauda Ābele.

Savā prezentācijā Ābele informēja, ka patlaban tiek meklēts globāls risinājums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) līmenī. Vienlaikus juriste atzīmē, ka tas prasīšot ilgāku laiku. Savukārt Eiropas Savienības līmenī ir izstrādāti divi risinājumi. Pastāvīgais risinājums paredz ar uzņēmuma ienākuma nodokli aplikt digitālos pakalpojumus, bet tikai ES ietvaros. Savukārt pagaidu risinājumu var piemērot lielo digitālo uzņēmumu noteiktu digitālo pakalpojumu apgrozījumam.

Bet, lai ieviestu jebkuru no šiem risinājumiem, ir nepieciešams visu ES valstu atbalsts. Tomēr vairākas valstis ir pret abiem risinājumiem.  

Latvijas politiskā griba

Diskusijā skaidri iezīmējās tas, ka politiķi ir noskaņoti vairāk par labu digitālā nodokļa ieviešanai. Piemēram, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis uzskata, ka no digitālajiem milžiem ir jāiekasē nodokļi.

“Es domāju, ka šādi digitāli pakalpojumi noteikti tiks aplikti ar nodokli, par to esmu pilnīgi pārliecināts. Es domāju, ka arī politiskajā vidē nav domstarpību, ka tas ir jādara,” pauda Dālderis.

Vienlaikus viņš bija piesardzīgs un norādīja, ka vispirms būtu tomēr jāsagaida globāls risinājums.

“Mēs neredzam, kā viņš [nodoklis] īsti strādās. Jautājums ir, vai mēs ieviešam [tieši] tagad kādu nodokli, neesot pārliecināti, ka mēs spēsim kaut ko iekasēt. Nu visticamāk, ka šobrīd nē.  Kopējie globālie risinājumi, iespējams, nav jāgaida tik ilgi, tie būs jau šogad jūlijā, un tad arī būs iespēja tos nodokļus piemērot,” stāstīja ministra padomnieks.   

Ārvalstu pieredze

Pagaidām no Eiropas valstīm digitālo nodokli ir ieviesusi Francija. Ar to bija ļoti neapmierinātas Amerikas Savienotās Valstis, kurās bāzējas gandrīz visi no lielajiem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem. ASV aicināja atcelt vai vismaz atlikt digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu Francijā, draudot strauji paaugstināt importa tarifus. Beigu beigās valstis tomēr nonāca pie kompromisa.

Kā diskusijas laikā pastāstīja Francijas Finanšu ministrijas pārstāvis Martins Klems, Francijā digitālā nodokļa likme ir 3%, un to piemēro digitālā uzņēmuma apgrozījumam, ja tas kopumā pārsniedz 750 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 25 tiek nopelnīti Francijā.

Saskaņā ar “Primus Derling” aplēsēm Latvija gadā no šāda nodokļa pie 3% likmes varētu iegūt ap 17 milj. eiro.

Līdzīgu nodokli apsver ieviest arī Portugāle, Austrija, Čehija un citas ES valstis. Diskusijas nobeigumā Francijas vēstniecības pārstāvis piedāvāja atvest uz Rīgu ekspertus. Viņi būtu gatavi tikties ar VID, ministriju un Saeimas pārstāvjiem, lai dalītos savā pieredzē, ieviešot "digitālo nodokli". 

Uz augšu