Ekskluzīvs parks, kurā iekļūt var ar īpašu atslēgu. Ņujorkas apslēptie dārgumi

FOTO: Google maps/Reddit

Ņujorka ir sena pilsēta, tāpēc tajā ir daudz vēsturisku un noslēpumainu dārgumu - viens no tiem ir Gramersija parks. Nepilnu hektāru lielajā parkā Ņujorkas centrā iekļūt var tikai caur slēdzamiem vārtiem, turklāt visā pasaulē ir vien 400 vārtu atslēgas. Šis ir vienīgais slēdzamais parks Ņujorkā un jau daudzus gadu desmitus liek ņujorkiešiem prātot, kas gan atrodas aiz augstā žoga.

Mūsdienās parks ir skaisti iekopts un tajā aug koki, taču pirms mazāk nekā 200 gadiem tas bija purvs, atklāj portāls "Untapped Cities".

1831. gadā nekustamo īpašu attīstītājs Semjuels Ragls iegādājās zemi, uz kuras pašlaik ir parks, no bijušā pilsētas mēra Džeimsa Duana dēla, ar mērķi to pārvērst par atvērtu zaļo zonu.

Ragls iztērēja aptuveni 180 tūkstošus dolāru, lai purvaino zemi nosusinātu un labiekārtotu. Viņš arī palīdzēja plānot parkam apkārt esošo mājokļu izkārtojumu.

Ragla zīmētais Gramersija parka rajons.

FOTO: The New York Public Library/Digital Collections

Kad parks bija gatavs, tam tika apjozts metāla žogs un uzstādīti slēdzami vārti - atslēgas tika sagatavotas parkam apkārt esošo māju iedzīvotājiem.

Jaunais Ņujorkas rajons bija paredzēts turīgām ģimenēm, kuras novērtēs iespēju dzīvot ekskluzīvā un klusā rajonā, turklāt līdz ar mājokļa iegādi saņems unikālu parka atslēgu.

Tas piesaistīja Ņujorkas sabiedrības krējumu un 20. gadsimta sākumā Gramersija parka rajonu sāka apdzīvot daudzi zināmi politiķi, mākslinieki un slavenības, kuras novērtēja privātumu, ko sniedz slēdzamais parks.

Pie parka atradās vairākas nozīmīgas ēkas, piemēram, Nacionālais mākslas klubs (toreiz - Spēlētāju klubs) - privāta teātru entuziastu apvienība un pirmā organizācija, kas 1898. gadā sāka uzņemt klubā arī sievietes, tādā veidā atzīstot abu dzimumu līdztiesību. Klubs eksistē arī mūsdienās.

Spēlētāju kluba ieeja.

FOTO: Wikimedia Commons

Ēkā ir dzīvojis arī Semjuels Tildens, toreizējais Ņujorkas štata gubernators. Klīst baumas, ka zem tās ir slepenas ejas, lai pilsoņu kara laikā politiķi varētu izvairīties no konfliktiem un sadursmēm uz ielām.

Gramersija parka rajonā ir dzimis arī Teodors Rūzvelts un vairākas kino zvaigznes, 1881. gadā tur dzīvoja slavenais izgudrotājs Tomass Edisons ar ģimeni un viena no ēkām ir mājvieta pirmajam liftam.

1925. gadā pie parka, Leksingtona avēnijā 2, durvis vēra Gramersija parka hotelis. Atslēga uz uzturēšanās laiku tiek piešķirta arī katram viesnīcas apmeklētājam.

Lai paliktu viesnīcā, būs gan jāšķiras no krietnas naudas summas - vismaz 400 eiro. Un, ja atslēga tiek pazaudēta, jāmaksā soda nauda -1000 eiro.

Gramersija parka hotelis, par spīti numuriņu cenai, ir iecienīts tūristu vidū - to kā apmešanās vietu nereti izmanto arī dažādas mūzikas un kino zvaigznes, kuras tūristi cer sastapt parkā vai viesnīcas gaiteņos.

Savukārt katrs parkam apkārt esošo 39 namu iedzīvotājs, kuram atslēgas tiek piešķirtas, gadā maksā aptuveni 350 eiro par parka uzturēšanu.

Ja kāds nams gada beigās nespēj samaksāt nodevu aptuveni astoņu tūkstošu eiro apmērā, atslēgas visiem tā iedzīvotājiem tiek atņemtas.

FOTO: Wikimedia Commons

Iedzīvotāji, kuriem ir iespēja tikt parkā, tur vienā apmeklējuma reizē drīkst ievest arī sešus savus draugus, tomēr parkā aizliegts ir vairāk nekā atļauts. Parkā nedrīkst smēķēt un lietot alkoholu, tajā nedrīkst iet ar dzīvniekiem vai braukt ar velosipēdu, tāpat nedrīkst nodarboties ar sportu un barot vāveres.

Gramersija parka rajona namu iedzīvotāji un viesnīcas viesi, protams, var mēģināt atslēgas nokopēt (tas ienācis prātā nevienam vien atslēgu turētājam), taču to ir ļoti grūti izdarīt un arī vārtu slēdzenes tiek mainītas katru gadu.

FOTO: Wikimedia Commons

Ja tomēr citu rajonu Ņujorkas iedzīvotājiem vai tūristiem ir nepārvarama vēlme ne tikai apskatīt attēlos, bet arī doties pastaigā pa ekskluzīvo parku, to var izdarīt vienu reizi gadā - Gramersija parka vārti tiek atvērti uz vienu stundu no plkst. 18 līdz plkst. 19 Ziemassvētku vakarā.

Uz augšu