Nesen britu pētnieki atklājuši veidu, kā daļa no cilvēka imūnsistēmas var kļūt par noteicošo komponenti cīņā ar onkoloģiskajām saslimšanām, vēsta portāls "The Telegraph".
Kārdifas Universitātes pētnieki, analizējot asins paraugus no Velsas asins bankas un meklējot imūnās šūnas, kas varētu palīdzēt cīnīties ar baktērijām, nejauši atklājuši pilnīgi jaunu T veida šūnu veidu. Jaunatklātā imūnā šūna satur iepriekš neredzētu receptoru, kas darbojas kā āķis, pieķeroties lielākajai daļai cilvēka vēža šūnu, bet ignorējot veselās šūnas.
Laboratorijas pētījumos imūnās šūnas, kas tika aprīkotas ar šo receptoru, nogalināja plaušu, ādas, asins, resnās zarnas, kaulu, prostatas, dzemdes kakla, nieru un olnīcu vēzi.
Profesors un galvenais pētījuma autors Endrjū Sjūels minējis, ka "ir ļoti neparasti" atrast šūnu, kam ir tik plašas spējas cīņā ar vēzi.
"Tas bija nejaušs atklājums, jo neviens nezināja, ka šī šūna eksistē. Mūsu atklājums palielina vienas universālas vēža ārstniecības metodes radīšanas iespējas," piebildis Sjūels.
Kad pētniekam jautāja, vai ir iespējams, ka kaut kur Velsā apkārt staigā pret vēzi imūns cilvēks, viņš atbildēja: "Iespējams. Šī imūnā šūna varētu būt ļoti reta, vai arī šis receptors varētu būt daudziem cilvēkiem, tomēr neaktīvs kaut kādu iemeslu dēļ. Mēs vienkārši to pagaidām nezinām."
Terapijas, kurās tiek radītas imūnās šūnas cīņā pret specifiskiem vēža veidiem, jau eksistē, tomēr pagaidām izmantojamas tikai dažu leikēmijas veidu ārstēšanā un neiedarbojas uz fiziskiem audzējiem, kādi ir lielākā daļa vēža veidu.
Šajās terapijās, kas zināmas kā CAR-T un TCR-T terapijas, no pacienta tiek paņemtas imūnās šūnas, izmainītas tā, lai tās var pieķerties molekulām, kas atrodas uz vēža šūnām. Pēc tam šīs imūnās šūnas tiek izaudzētas lielā skaitā un injicētas cilvēka asinsritē.
Kad pētnieki injicēja jaunatklātās imūnās šūnas laboratorijas pelēm, kas iepriekš bija inficētas ar vēža šūnām, rezultāti bijuši ļoti iepriecinoši.