WADA apņēmusies atšķetināt visas Krievijas dopinga skandālā iesaistītās lietas

FOTO: AFP / Scanpix

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) ir apņēmības pilna atrisināt visas 298 lietas, kuras saistītas ar Krievijas dopinga skandālu, paziņojis organizācijas vadošais izmeklētājs Gunters Jungers.

Izmeklētājs sarunā ar laikrakstu "Frankfurter Allgemeine Zeitung" neslēpa, ka atrisināt visas lietas nebūs viegli, jo 145 no tām iztrūkst svarīga informācija, kas iepriekš ir izdzēsta.

"Spējām noteikt, kuros failos un kad tieši ir veiktas manipulācijas," teica Jungers. "Mums gan neizdevās visus šos pazudušos materiālus atjaunot. Vairāki dati ir dzēsti pavisam un tos vairs nevarēs atgriezt."

Jungers arī norādīja, ka viņa komanda pie manipulēto datu analīzes strādāja no maija līdz pat novembrim. "Meklējām, kuri dati tika dzēsti, laboti vai pievienoti. Daudzas no darbībām bija izdarītas ar atpakaļejošu datumu. Šī iemesla dēļ visa informācija datubāzē bija "patīta" četrus gadus atpakaļ, tādējādi varētu šķist, ka manipulācijas veiktas tobrīd."

"Tas gan mūs neapturēs no visu 298 lietu atrisināšanas."

Lai arī WADA izmeklētājs ir noskaņots atšķetināt Krievijas dopinga skandāla "mezglu", viņš uzsvēra, ka pauž atbalstu idejai, ka "tīrajiem" šīs valsts sportistiem būtu jāatļauj piedalīties sacensībās.

"Tie bija Krievijas sportisti, treneri un citas amatpersonas, kuras vairs nespēja paciest šo visu, tāpēc rodas jautājums - kā dēļ mums aizliegt viņiem piedalīties sacensībās? Ja to izdarīsim, skaidrs, ka nākotnē neviens ar mums vairs nevēlēsies sadarboties," norādīja Jungers.

WADA decembrī uz četriem gadiem diskvalificēja Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos. Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA) nolēma nepiekrist lēmuma par diskvalifikāciju un decembra beigās iesniedza apelāciju Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).

Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.

Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas ("World Athletics") lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.

Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.

Tāpēc arī šī gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.

Pagaidām nav skaidrības, kas notiks ar Krievijā rīkot paredzēto 2022.gada pasaules čempionātu volejbolā un pasaules meistarsacīkstēm peldēšanā īsajā baseinā, kā arī 2023.gada pasaules čempionātu hokejā, kaut gan Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) vadītājs Renē Fāzels jau izteicies, ka 2023.gada čempionātu atcelt nav iespējams, izpelnoties sajūsmas saucienus Krievijā.

Uz augšu