Pirms galīgā lasījuma Saeimas komisija atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu (6)

Uzklausot opozīcijas deputātu argumentāciju par iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam, neviens no tiem netika atbalstīts, līdz ar to otrajam lasījumam tiks virzīts nemainīts likumprojekts.

Koalīcijas deputāti neņēma vērā Saeimas juridiskā biroja brīdinājumus par augstiem satversmības riskiem, kā arī to, ka faktiski patlaban nav pastāvoša likumpārkāpuma, par ko dome būtu atlaižama.

Opozīcijas deputāti uzsvēra, ka apšaubāms ir regulējums, kas attiecas uz pagaidu administrāciju, taču šos apsvērumus koalīcijas deputāti vērā neņēma.

Neskatoties uz to, ka pirmajā likumprojekta lasījumā partijas "KPV LV" deputāti balsoja pret Rīgas domes atlaišanu, šodien komisijas sēdē minētā politiskā spēka deputāti likumprojektu atbalstīja.

Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā parlamenta Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis sacīja, ka, lai Rīgas domi atlaistu tiesiski, jābūt iespējai fiksēt pastāvošu likumpārkāpumu, tomēr patlaban pastāvoša likumpārkāpuma nav.

Likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu anotācijā norādīts, ka pašvaldība atlaižama, ņemot vērā nespēju pildīt tās funkciju atkritumu apsaimniekošanā. Līdz ar to tieši atkritumu apsaimniekošanas jautājums līdz šim ir bijis tas iemesls, ar ko juridiski pamatota nepieciešamība atlaist pašvaldību.

Tomēr pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas nosaka jaunu ārkārtēju situāciju risināšanas regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Kārtība, kas spēkā stāsies rīt, 5.februārī, paredz, ka pašvaldībai 12 mēnešus pirms līguma ar atkritumu apsaimniekotāju termiņa beigām būs jānodrošina publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras izsludināšana par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu. Tāpat, ja pašvaldība pēc līdzšinējā līguma termiņa beigām nebūs noslēgusi jaunu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, pašvaldība līdz jauna līguma noslēgšanai varēs turpināt sadarbību ar līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc līguma termiņa beigām, nosaka grozījumi.

Pašreizējā likuma redakcija neparedz regulējumu pēc ārkārtējas situācijas beigām, kad līgums ar esošo atkritumu apsaimniekotāju ir beidzies, bet jauns līgums nav stājies spēkā.

Ņemot vērā minēto, Saeima ir risinājusi jautājumu, kas saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas regulējumu, kas juristu ieskatā faktiski atrisina Rīgas domes atlaišanas likumprojekta anotācijā norādīto problemātiku. Līdz ar to patlaban neesot likumpārkāpuma, par ko Rīgas dome būtu atlaižama.

"Juridiskais birojs jau iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka, ja Saeima atlaiž domi ar pamatu, ka dome nepilda likumu, jābūt pastāvošam pārkāpumam. Tad ir jāsaprot, ko pagaidu administrācija var darīt, lai vērstu situāciju uz labu. Patlaban jau ir izsludināti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Līdz ar to pašlaik pastāvoša likumpārkāpuma nav," secinājis Danovskis.

Juridiskā biroja pārstāvis tikai norādīja, ka patlaban vienīgais, kas varētu kalpot kā likumpārkāpums, ir dalītā atkrituma vākšanu. Taču, kā norādīja Rīgas domes pārstāvis, minēto tāpat atrisinātu jau izsludinātais iepirkums.

Danovskis tāpat atzina, ka gadījumā, ka Rīgas dome tiks atlaista un tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesā, varbūtība, ka likums tiktu atzīts par Latvijas likumdošanai neatbilstošu, "ir ļoti augsta".

Minēto brīdinājumu par likumprojektu atbildībā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neņēma vērā.

Saeima likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pirmajā lasījumā steigā atbalstīja pagājušā gada 19. decembrī. Vienlaikus Saeimas dienaskārtībā bija divi citi likumprojekti, ar kuriem paredzēts mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību. Minētie grozījumi ļautu Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Saeimas opozīcijas deputāti, nepiekrītot koalīcijas piedāvātajai un apstiprinātajai kārtībai, lūdza Valsts prezidentam pieņemtos grozījumus neizsludināt, kā arī sākt parakstu vākšanu par referenduma izsludināšanu par minētajiem grozījumiem.

Ņemot vērā iniciēto parakstu vākšanu, koalīcija bija nolēmusi uz laiku atlikt Rīgas domes atlaišanas likumprojekta skatīšanu. Līdz pagājušās nedēļas ceturtdienai par referenduma izsludināšanu tika savākti aptuveni 1,6% no nepieciešamā parakstu skaita. Lai ierosinātu referendumu, līdz februāra vidum par to jāparakstās vismaz 154 868 pilsoņiem.

Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.