"Mēs labāk nomirtu mājās, nevis karantīnas centrā." Uhaņas iedzīvotāja pastāsta par drūmo noskaņojumu pilsētā (8)

Vanga un viņas ģimene palika pilsētā pēc tam, kad 23. janvārī, cenšoties ierobežot vīrusu, Uhaņa tika norobežota no pārējās pasaules. Tikmēr no slimības mirušo skaits tuvojas 500, bet saslimuši jau gandrīz 25 000.

Kopš koronavīrus uzliesmojuma, miris sievietes tēvocis, viņas tēvs ir smagi slims, bet mātei un tantei parādījušies simptomi. Datortomogrāfijas attēlos redzams iekaisums viņu plaušās. Arī sievietes brālim ir klepus un nelielas grūtības elpot.

Sievietes tēvam ir drudzis - viņa temperatūra bijusi 39,3 grādi, viņš visu laiku klepo un viņam ir grūtības elpot. Ģimene sadabūjusi skābekļa iekārtu, ko vīrietis izmanto visas dienas garumā.

Vangas tēvs lieto gan ķīniešu, gan Rietumu medicīnu. Viņam nav vietas slimnīcā, jo testēšanas komplektu trūkuma dēļ vīrietim nav apstiprināta diagnoze.

Neskatoties uz pašu slikto veselības stāvokli, sievietes māte un tante katru dienu dodas uz slimnīcu, cerot, ka izdosies atrast viņam gultu tajā. Līdz šim tas bijis neveiksmīgi.

Uhaņā izveidoti daudzi karantīnas punkti pacientiem, kam novērojami nelieli simptomi vai vīruss vēl ir inkubācija periodā. Ir vienkāršas iestādes, kur pieejamas tikai pamatnepieciešamības, tomēr cilvēkiem, kas ir kritiski slimi, kā Vangas tēvs, vietas neesot.

Sievietes tēvocis nomira šādā karantīnas punktā, jo nav medicīnas iestādes cilvēkiem, kam ir izteikti simptomi. Vanga cer, ka viņas tēvs saņems pienācīgu aprūpi, tomēr patreiz ar ģimeni neviens neuztur kontaktu un nepalīdz.

Sieviete vairākkārt sazinājusies ar iestāžu darbiniekiem, taču saņēmusi atbildi, ka "nav cerību, ka viņi tiks pie vietas slimnīcā".

Sākotnēji ģimene domājusi, ka karantīnas punkts, uz kuru devās Vangas tēvs un tēvocis, ir slimnīca, taču izrādījās, ka tā ir viesnīcā. Tajā neesot bijis ne ārstu, ne medmāsu, ne apsildes.

Vīrieši tajā ieradušies pēcpusdienā un darbinieki viņiem vakarā pasnieguši aukstu maltīti. Tēvocis bijis ļoti slims, ar smagiem elpceļu saslimšanas simptomiem. Viņam sākušies samaņas zudumi. Pie viņa neieradās ārsts.

Abi vīrieši palika katrs savā istabā. Kad no rīta Vangas tēvs ieradās pie tēvoča, viņš bija miris.

Jaunās slimnīcas, ko šobrīd steidzīgi būvē, paredzētas tiem, kas jau atrodas ārstniecības iestādēs - pacienti tikšot pārvesti uz jaunuzceltajām. Tomēr tādi cilvēki kā Vangas ģimene, kuri netiek pie gultas vietas, pat cerēt nevarot uz vietu jaunajā slimnīcā.

Sekojot valdības vadlīnijām, vienīgā vieta, kur viņi var doties, ir karantīnas punkti. Tomēr tad ar Vangas tēvu notiktu tas pats, kas notika ar tēvoci.

"Tāpēc mēs labāk nomirtu mājās," sacīja sieviete.

Visapkārt esot ģimenes ar tādām pašām grūtībām. Sievietes drauga tēvs pat neesot ielaists karantīnas punktā augstās temperatūras dēļ. Resursi ir ierobežoti, bet inficēto populācija - milzīga, tāpēc Vangas baidās un nezina, kas var notikt turpmāk.

Ja Vanga būtu zinājusi, ka 23. janvārī Uhaņa tiks norobežota no ārpasaules, viņa ar ģimeni būtu devusies prom, jo pilsētā palīdzību dabūt nevarot.

"Ja mēs būtu citur, varētu būt cerība," sacīja sieviete. Viņa nezina, vai cilvēki, kas klausīja valdībai un palika Uhaņā, pieņēma pareizo lēmumu.

"Bet es domāju, ka mana tēvoča nāve atbildēja uz šo jautājumu," sacīja Vanga.