Video ⟩ "Pilotam vajadzēja stabilizēt helikopteru, vadoties pēc instrumentiem." Einars Repše komentē traģisko Braienta avāriju

Einars Repše

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kādreizējais Latvijas Ministru prezidents Einars Repše ir bijis vairāku lidaparātu, tajā skaitā arī helikoptera pilots. Repše uzskata, ka traģiskajā basketbolista Kobes Braienta helikoptera avārijā pilotam vajadzēja lidaparātu stabilizēt, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Repše ir bijis vairāku lidapartātu, tostarp arī helikoptera, ko pats uzbūvējis no detaļām, pilots un īpašnieks. Viņam ir arī pieredze vienmotoru lidmašīnu vadīšanā. Analizējot basketbola leģendas Braients helikoptera avārijas apstākļus, Repše tehniskas lidaparāta problēmas izslēdz.

Video: "Bez Tabu" sižets

Traģēdijas brīdī bijusi slikta redzamība un lielā augstumā, negaidīti iekļūstot mākonī, pilots apjucis un viņam škitis, ka turpina lidot taisni, lai gan patiesībā viņš veicis strauju lejupejošu pagriezienu pa kreisi jeb "nāves cilpu".

"Es domāju, ka lielākā varbūtība šajā gadījumā ir tā, ka pilots kļuva dezorientēts mākoņos," savu viedokli raidījumā "Bez Tabu" izteica Repše.

"Piloti speciāli tiek gatavoti un mācīti lidot tādos apstākļos, ja nav iespējams redzēt vizuālu atskaites punktu, piemēram, horizontu. Tādā gadījumā vienīgais uz ko var paļauties ir lidaparāta instrumenti," sacīja Repše.

"Kompānijai, kura izīrējusi cienījamajam basketbolistam helikopteru, ir bijis aizliegts lidot ne instrumentu redzamības apstākļos. Tātad viņi nevarēja lidot sliktā redzamībā. Konkrētais pilots pēdējos astoņus līdz 10 gadus bija strādājis šajā kompānijā - viņam ir bijusi maza pieredze lidošanai mākoņos, tur, kur jāpielieto instrumetnu lidošanas likumi," savas domas izteica bijušais politiķis.

"Otra versija ir tāda, ka pilots pats centās strauji samazināt augstumu, lai paietu zem mākoņa seguma un atrastu debess malu, lai atkal varētu lidot redzamības apstākļos. Tas ir maz ticami, jo, ja viņš vienkārši būtu gribējis samazināt augstumu, tad pilots to būtu darījis taisnā lidojumā," analizēja Repše.

Par populārākajiem helikoptera avārijas cēloņiem visbiežāk kļūst degvielas trūkums un lidaparāta sadursme ar vadiem. Salīdzinājumā ar lidmašīnām, heikopters tiek uzskatīts par daudz drošāku transportlīdzekli, jo pat ar izslēgtu dzinēju, tas var planēt jebkurā augstumā.

"To sauc par auto rotāciju un tas tiek mācīts visiem pilotiem. Šajā režīmā helikopters var nolidot un nolaisties uz neliela laukuma," helikoptera spēju planēt aprakstīja eksperts.

"Vispareizākā rīcība šajā gadījumā būtu bijusi helikoptera stabilizēšana vadoties tikai pēc instrumentiem. Tāpat vajadzēja pieteikt dispečeram par pāreju uz instrumentālu lidojumu. Arī vajadzēja lūgt dicpečeram palīdzību, lai viņš ar radara palīdzību izved uz tuvāko lidostu, kur varētu sekmīgi nolaisties," negadījuma risinājumus komentēja Repše.

"Pagājušajā gadā Latvijā ir bijuši trīs incidenti, bet 2018. gadā notika četri negadījumi, taču tie nebija saistīti ar nopietnām sekām. Tie atgadījumi vairāk bija saistīti ar ielidošanu neatbilstošā zonā, bet letāls negadījums notika 2017. gadā, kad viena persona gāja bojā," informēja Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vicens.

Vincevs skaidro, ka tiesības vadīt helikopteru mūsu valstī ir 120 personām un tas atļauts no 17 gadu vecuma. Visi helikopteri jāreģistrē Latvijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Šobrīd ir reģistrēti 24 helikopteri.

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka 26. janvārī helikoptera avārijā dzīvību zaudēja leģendārais Braients, viņa 13 gadīgā meita Džianna, 56 gadus vecais beisbola treneris Džons Altobelli viņa 46 gadus vecā sieva Kerija, un viena no viņu divām meitām - 14 gadīgā Alisa, kura spēlēja basketbolu vienā komandā ar Džiannu.

Uz augšu