Pagājušā gadā Valsts policijā (VP) atvaļināto policistu skaits pārsniedzis dienestā pieņemto, un no amata aizejošais VP priekšnieks Ints Ķuzis atzīst, ka policija "nespēj sevi atražot".
Pērn dienestā pieņemti 244 personas, bet atvaļinātas 532 personas. Biežākie neuzņemšanas dienestā iemesli bijuši fiziskās sagatavotības pārbaužu nenokārtošana, veselības neatbilstība, problēmas ar biogrāfiju un psiholoģisko pārbaužu nenokārtošana, liecina VP informācija.
Savukārt galvenie iemesli dienesta pamešanai ir vēlme pēc pārmaiņām dzīvē, neatbilstošs atalgojums un darba specifika, piemēram, slodze, šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē skaidroja Ķuzis.
Intervijā aģentūrai LETA gan Ķuzis norādīja, ka VP koledža gadā spēj uzņemt aptuveni 250 cilvēkus, bet vairāk nav iespējams, jo tam nav nepieciešamo resursu. Arī pieņemšana koledžā automātiski nenozīmē, ka jaunietis ieņems kādu amatu, jo vispirms viņam jāiziet gadu ilgas apmācības un tikai tad var sākt strādāt policijā.
"Mums ir problēmas nevis ar pieņemšanu, bet ar atražošanu, jo mēs nevaram pieņemt 600 cilvēkus gadā," piebilda Ķuzis.
Attiecībā uz pieminēto atalgojumu Ķuzis vērsa uzmanību, ka labs atalgojums bija pirms krīzes 2008. gadā. Krīze nopietni ietekmējusi dienesta rindas, taču, uzlabojoties valsts ekonomikai, ir padomāts par jaunas atalgojuma sistēmas ieviešanu. Jau 2017. gadā sākās šīs sistēmas ieviešana, un arī kopš šī gada 1. janvāra visiem policistiem atalgojums esot kļuvis vēl lielāks.
"Policijas dienestā atalgojums ir diferencēts un atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Attiecībā uz izmeklētājiem patlaban nevienam nav mazāk par 1000 eiro. Uz ielas strādājošie 1000 eiro vēl nesaņem, taču mūsu apņemšanās ir tāda, ka tuvāko gadu laikā šim atalgojumam jāsasniedz 1000 eiro," norādīja Ķuzis.