"de facto": Deputāti vienaldzīgi pret to, kā sokas parastu vākšana par izmaiņām pašvaldību vēlēšanu likumā

Parakstu vākšanas vietas norāde Rīgas Centra rajona izpilddirekcijā par likuma "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" ierosināšanu.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Parakstu vākšana par tautas nobalsošanu, lai veiktu grozījumus pašvaldību likumā, valsts budžetam būs izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu. Tomēr ierosinājuma iniciatori par panākumiem ir visnotaļ vienaldzīgi, aptaujājot vairākus deputātus, secinājis LTV raidījums "de facto".

Likuma grozījumi ļautu ievēlēt nākamo domi pat uz sešiem gadiem - tajos gadījumos, kad pašvaldību atlaiž mazāk kā divus gadus pirms tās termiņa beigām.

Opozīcija uzskatīja, ka likumprojekti speciāli pakārtoti situācijai Rīgas pašvaldībā, un kopā ar koalīcijā esošo KPV LV īsi pirms Ziemassvētkiem savāca 41 parakstu. Izmantojot Satversmes 72. pantā dotās tiesības, prezidentam lūdza likumu uz diviem mēnešiem apturēt.

Šajā laikā jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis, vai jautājumu izlemt referendumā. Prezidents šādā situācijā nevar rīkoties citādi, kā vien nodot jautājumu parakstu vākšanai. Un, ja iedzīvotāju atbalsts pārsniegtu 150 tūkstošus, būtu jārīko tautas nobalsošana.

Pusotru nedēļu pirms parakstīšanas noslēguma savu nostāju pauduši vien 3520 cilvēku jeb 0,23% balsstiesīgo. Četrās parakstu vākšanas vietās līdz pat šai nedēļai nebija iegriezies neviens balsstiesīgais, vēsta "de facto".

Patlaban Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) prognozē, ka tas valsts budžetam izmaksās ap sešsimt tūkstošiem eiro. Sākotnēji bija prognoze, ka process izmaksās gandrīz miljonu eiro, tomēr pašvaldības noteica nevis sākotnēji paredzētās 622 parakstu vākšanas vietas, bet gan 358.

Kopējos tēriņus ietekmēs arī fakts, ka iedzīvotāju aktivitāte par deputātu rosināto jautājumu bijusi rekordzema. Līdz ar to arī mazāk līdzekļu būs nepieciešami savākto parakstu pārbaudei. Elektroniska parakstīšanās iespēja, kas būtu lētāka, likumā vēl nav paredzēta.

"Cilvēkiem ir ko darīt vēl arī bez politikas. Tas ir ļoti labi, tā ir laba ziņa mums visiem - cilvēki dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no tā, ko ar viņiem mēģina darīt politiķi," raidījumam sacīja Saeimas "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Deputāti, kuri ierosināja visnotaļ dārgo procedūru, nekādas informatīvas kampaņas iedzīvotāju uzmanības piesaistīšanai nav izvērsuši. Par to neatgādina par politiķu socālo tīklu konti

"Redziet, deputāts Zariņš ir viens, nejēdzību valstī - ļoti daudz," "de facto" pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa")

"Tas nebija mūsu mērķis. Arī cilvēkiem pašiem ir jāseko līdzi," Augulis atbildēju uz "de facto" jautājumu, vai viņš no savas puses ir kaut ko darījis, lai informētu iedzīvotājus par parakstu vākšanu.

Tai pat laikā vēstulē prezidentam teikts, ka "sabiedrībai un iesaistītajām pusēm ir jāsaņem iespēja pienācīgi iepazīties ar plānotajām likuma izmaiņām un to iespējamo ietekmi uz viņu tiesībām."

Arī Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāts Valērijs Agešins bija noraidošs par iespēju iniciatīvu reklamēt sociālajos tīklos.

"Ja žurnālistu cunftes pārstāvji pajautā, es vienmēr laipni atbildu, bet kampaņot un aģitēt šinī konkrētajā gadījumā sociālajos tīklos es negatavojas, jo tas nav dzīvības un nāves jautājums," raidījumam pauda Agešins.

"Bija sajūta par visu procesu, ka tas bija pienākums veikt šo soli. Ir žēl, ka cilvēki to nenovērtē, tad tas nozīmē vienkārši, ka nākošo reizi acīmredzot ir jāpaļaujas uz to, ka mums ir jāpieņem lēmumi iedzīvotāju vietā," raidījumam sacīja KPV LV pārstāve Iveta Benhena-Bēkena.

Viņas partijas biedrs Ēriks Pucens, kurš zem vēstules parakstījies pats pirmais, noliedz, ka būtu nepietiekami aktīvs.

"Es teiktu, ka nav tā, ka mēs neiesaistāmies, mēs iesaistāmies, mums ir savas nodaļas, mēs stāstām saviem biedriem, mēs vienmēr esam snieguši intervijas arī žurnālistiem par šo jautājumu," raidījumam klāstīja Pucens.

KPV LV deputāti "de facto" nosauca vairākus novadus, ko apmeklējuši un kur runājuši par parakstu vākšanu, tomēr ne balsotāju aktivitāte tajos, ne arī publikācijas neliecina par aktīvu aģitāciju.

Savukārt ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola "de facto" pauda uzskatu, ka informēšana būtu jāuzņemas CVK.

"Te lielāks darbs un lielāka uzmanība būtu jāvērš tieši CVK, lai pietiekami informētu sabiedrību. Bet, kas arī jāņem vērā, ka šis lūgums faktiski organizēt parakstu vākšanu bija kā brīdinājuma signāls arī Valsts prezidentam, lai viņš pirms izsludināt kādus likumprojektus divreiz padomā par likumprojekta kvalitāti," raidījumam sacīja politiķe.

CVK gan nemaz neesot tiesību aicināt uz parakstu vākšanu, "de facto" skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

"Parakstu vākšana nav tā kā vēlēšanas, kurā piedalās visi. Parakstu vākšana ir tāda politiska akcija, līdz ar to vēlēšanu komisijas arī nedrīkst iesaistīties aģitācijā - vienalga, tiešā vai netiešā veidā, - to mums aizliedz likums. Līdz ar to mēs informējam par notikumiem, piemēram - par nedēļas laikā savākto parakstu skaitu," sacīja Bērziņa. 

"Savukārt vēlētājam kaut kādā veidā tomēr būtu jāiegūst informācija, un tad tas ceļš būtu politiskā aģitācija. Tiem politiskiem spēkiem, partijām, kas uzskatīja, ka šie likumi ir apturami, ka viņiem nav jāstājas spēkā, tiem būtu jāskaidro sava pozīcija, kāpēc šie likumi nav labi, kāpēc viņus vajadzētu atcelt," pauda Bērziņa.

Vairāki politiķi nemaz neslēpj, ka viņus interesējusi iespēja apturēt likumprojektu, parādīt vietu pozīcijai, nevis pa īstam iesaistīt iedzīvotājus un aģitēt par iniciatīvu. Pienākuma sekot, kas notiek tālāk ar pašu aizsākto procesu, viņiem nav.

“Būtu labi, ja šī referenduma rosinātāji arī interesētos par to, kas ar šo jautājumu notiek. Protams, ka šāds ierocis ir opozīcijai ir un var tikt izmantots diezgan efektīvi un diezgan skarbi pret pozīciju, tai skaitā – lai pozīcijai atgrieztu realitātes sajūtu, ja opozīcijai liekas, ka pozīcija ir zaudējusi realitātes sajūtu. Bet vienlaikus opozīcijai ir jāpadomā, ka tas nedrīkst būt gluži parlamentārās obstrukcijas ierocis. Tā jau varētu opozīcija par katru likumu savākt parakstus un visu valsts likumdošanas procesu bloķēt. (..) Tādēļ ir svarīgi, lai šis stiprais ierocis tiek izmantots labā ticībā,” saka konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Gan ZZS, gan "Saskaņas" deputāti raidījumam apliecinājuši, ka jau drīz varētu atkārtoti izmantot iespēju ar parakstu vākšanu aizkavēt citu likumu stāšanos spēkā. Piemēram, par Rīgas domes atlaišanu, ko Saeima plāno skatīt nākamnedēļ, vai administratīvo reformu.

KPV LV gan vairs negrasoties pieslieties opozīcijas iniciatīvām. Taču opozīcija var bez viņiem iztikt - lai iesniegtu prezidentam Satversmes 72. pantā balstītu lūgumu, pietiek ar trešdaļas jeb 34 deputātu parakstiem.