Pk 27.11.2020.

Pētījums atklāj, ka okeāna straumes mūsdienās ir ātrākas nekā pirms 20 gadiem

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, noskaidrots, ka straumju paātrinājums vērojams visos okeānos, tomēr visvairāk tieši tropu platuma grādos. Turklāt šis paātrinājums nenorisinās tikai okeāna virspusē, bet pat līdz 2000 metru lielā dziļumā.

“Paātrinājuma lielums un apmērs okeāna straumēs, ko mēs esam novērojuši visos pasaules okeānos un pat 2000 metru lielā dziļumā, ir visai pārsteidzošs. Lai arī mēs gaidījām, ka vēju ātruma pieaugumam pēdējās divās desmitgadēs būs sekas, tomēr straumju ātruma pieaugums izrādījās krietni lielāks nekā gaidīts. Tas, visticamāk, ir klimata pārmaiņu dēļ,” komentēja viena no pētījuma autorēm Žanete Sprinteila.

Vēji virs okeāniem katrus desmit gadus ir ir paātrinājušies par 1,9%. Šis pieaugums pārnes enerģiju uz okeānu virsmu un, kā redzams, arī uz dziļākiem ūdeņiem. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem 76% no okeāna virsmas piedzīvojuši kinētiskās enerģijas pieaugumu. Kopumā katru dekādi kopš 90. gadiem okeāna straumju ātrums pieaudzis par 5%.

Okeānu straumes

FOTO: Wikimedia Commons

Zinātnieki jaunajā pētījumā nolēma izpētīt globālās izmaiņas okeānu straumēs, jo iepriekšējo pētījumu rezultāti bija mulsinoši. Piemēram, pēdējā gadsimta laikā subtropu straumes, kas enerģiju no ekvatora nogādā uz Zemes poliem, ir kļuvušas intensīvākas. Tomēr dažas lielās reģionālās straumes, piemēram, Kurošio straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, neizrādīja vērā ņemamu paātrinājumu.

Tieši tāpēc pētnieki vēlreiz izanalizēja vecos datus un ieguva jaunu informāciju no Argo misijas – zinātniska projekta, kurā tika izmantoti tūkstošiem autonomu, raķetēm līdzīgu boju, lai savāktu informāciju par okeānu temperatūru, sāļumu un straumēm.

Okeāna straumju paātrinājumu nav viegli uzreiz pamanīt, jo tās uz priekšu virzās lēni, rakstīts izdevumā “Washington Post”. Piemēram, Dienvidekvatoriālā straume klusajā okeānā uz priekšu virzās ar 1,6 km/h lielu ātrumu, tāpēc tās paātrinājums dekādes laikā ir grūti pamanāms. Tomēr, ņemot vērā lielo ūdens masu, ir vajadzīgs ievērojams enerģijas daudzums, lai veidotos paātrinājums.

Izmaiņas ir lielākas par tām, kādas varētu rasties dabisko svārstību rezultātā, tāpēc, visticamāk, vainojamas ir klimata pārmaiņas.

Vēl ir daudz jautājumu par izmaiņām okeāna cirkulācijā, uz kuriem būtu jāatbild. Piemēram, pastāv tikai daži novērojumi, kas koncentrējas uz cirkulāciju dziļāk okeānā. Izmaiņu okeānos apzināšana un saprašana var palīdzēt labāk saprast klimata pārmaiņas un to ietekmi uz dabu. Okeānu straumes izplata siltumu pa visu zemeslodi, kas savukārt ietekmē vidi un laikapstākļus.

Redaktors iesaka