Šakāļi Rīgas pievārtē. Vai jābaidās no dzīvniekiem, kuri "demontējuši" vāveru barotavu Kalngalē? (2)

Šakāļu pāri fotogrāfam izdevies iemūžināt ar automātiskās kameras palīdzību. Viņš savā "Facebook" profilā raksta, ka jau mēnesi periodiski dodas uz vienu vietu, lai barotu vāveres un tās fotografētu. Ivanovs stāsta, ka viņš vāverēm atstāj riekstus un ķirbju sēklas.

Fotogrāfs ir novērojis, ka pēdējā laikā no vāverēm paredzētās barotavas ātri pazūdot barība. Viņš uzlicis kameru, lai noskaidrotu, kas pie tā ir vainojams.

Sākotnēji vīrietis redzējis tikai to, kā krīt koku lapas, taču naktī no 7. uz 8. februāri viņam izdevies ieraudzīt zeltainos šakāļus.

Video: "Victor Ivanov Nature & Wildlife Photography" iemūžinātie šakāļi

Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs un zoologs Ingmārs Līdaka portālam "Apollo" norāda, ka ir grūti paredzēt, kāda ir šakāļu tipiskā uzvedība.

"Pirmkārt, šakālis ir mazāks par vilku. Neesam Latvijā dzirdējuši, ka vilki medītu cilvēkus. Pēc būtības šakālis ir kaut kas pa vidu starp lapsu un vilku," par iespējamajām briesmām, ja cilvēks sastaptu šakāli, izteicās Līdaka.

"Kopumā vilku Latvijā ir daudz, bet viņus tāpat ir grūti sastapt dabā, ja vien ļoti nemeklē.

Piemēram, ja mednieki viņus ielenc, vai arī, ja braucot ar mašīnu kaut kur tālumā pazib. Tāpēc cilvēkiem par šakāļu sastapšanu, domājams, nevajadzētu satraukties," sacīja zoologs.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis atzina, ka šakāļiem nav raksturīgi tuvoties cilvēkiem, kā to dara lapsas, kas vairāk tuvojas cilvēkiem, jo viņas medī peles un citus mazos zvērus.

"Precīzu pašreizējo šakāļu skaitu Latvijā es nevarēšu pateikt, bet Rīgas Zooloģiskajā dārzā pašlaik ir seši šakāļi.

Uzskatu, ka šogad vispār varētu būt lielas problēmas ar dzīvnieku skaita noteikšanu, jo skaitīšana balstās uz zvēru atstātajām pēdām," par iespējamo šakāļu skaitu Latvijā informēja Līdaka.

Zoologs pauda bažas par to, vai "kāds eksperts pēdu noteikšanas jomā būtu tik pārliecināts, ka spētu atšķirt suņa un šakāļa pēdu nospiedumus".

Līdaka informēja, ka šakāļu skaits visā Eiropā turpina pieaugt. Tāpat viņu skaits turpina pieaugt vietās, kurās pirms tam viņiem nebija raksturīgi dzīvot. Tādā gadījumā arī Latvijā šakāļu skaitam vajadzētu palielināties.

Šī nav pirmā reize, kad Latvijā sastapti šakāļi

Par eksotisko plēsēju klātesamību valstī vēstīja LNT ziņas 2015. gada pavasarī.

Ruds purns un mugura - tās ir galvenās zeltainā šakāļa atšķirības pazīmes. Taču uz to nevarot paļauties. Šakāļu dzimtene ir rietumu Āzijas stepes, bet tuvāk Rietumeiropai to izskats varot atšķirties. 

"Šakāļi Latvijā jau ir citā izmērā un pēc krāsas stipri līdzīgi vilkiem," LNT ziņām skaidroja Latvijas Dabas muzeja pedagoģe Una Bērziņa.

Tieši pārskatīšanās dēļ pirms vairāk nekā pieciem gadiem Latvijā tika nomedīts pirmais šakālis un 2015. gadā mednieki nošāva piecus rūsganos plēsējus. Šie plēsēji tika nomedīti Jelgavas pusē, taču pa kādam manīti tika arī Limbažu apkārtnē un Vidzemē.

Latvijā nomedīta šakāļa izbāzenis ir apskatāms Latvijas dabas muzejā un to var salīdzināt ar blakus esošo vilku, kurš tiešām ir ļoti līdzīgs.

No šakāļiem vairāk jāuzmanās aitkopjiem. Tie var nokost jērus vai pat pieaugušas aitas. Taču tik pat labi to var izdarīt vilki un lapsas, vēstīja LNT Ziņas.