Mīluļu saimnieki savus mājdzīvniekus ar vien biežāk uztver kā ģimenes locekļus, vēlas tos lutināt un izveidot īpaši tuvas un sirsnīgas attiecības. Tamdēļ mājdzīvniekiem tiek dota atļauja gulēt vienā gultā ar saimnieku. Portāls "Apollo" sazinājās ar zooveikala "PetCity" veterinārās klīnikas ārsti Jevgēniju Ostrogu, kura specializējas tieši dzīvnieku uzvedībā. Eksperte skaidroja ieguvumus un riskus, kas rodas, guļot kopā ar savu mīluli.
Gulēšana kopā ar mīluli rada vairākus riskus, kas saistīti gan ar dzīvnieka uzvedību, gan higiēnas normām, gan dažādām slimībām. Tiesa, visiem riskiem līdzās ir arī ieguvumi, kas kaut kādā veidā uzlabo cilvēku ikdienu.
"PetCity" veterinārārste Ostroga izcēla vairākas lietas, kas gulēšanu kopā ar savu mīluli var padarīt bīstamu. "Uzskatu, ka slimību ziņā gulēšanai kopā ar mīluli ir tādi paši riski kā vienkārši dzīvošanai kopā. Piemēram, ja dzīvniekam ir ādas sēnīte vai parazīti, vai vēl kāda kaite, tad īsti nav atšķirības, vai mēs guļam vienā gultā vai ne. Jebkuras slimības, kas ir kopējas gan cilvēkam, gan dzīvniekam, nekur nepazūd, tās ir bīstamas un būs tādas. Nepieciešama normāla profilaktiska dzīvnieku apstrāde un regulāra veterināra izmeklēšana. Vienalga, vai dzīvniekam kaut kas niez vai sāp, labāk uzreiz vērsties pie ārsta."
Tāpat speciāliste atzīst, ka lielākie riski esot mazajām jeb dekoratīvajām šķirnēm. "Tādi dzīvnieki biežāk savainojas, izkrītot no gultas, nevis saimniekam uzguļoties tiem virsū. Tās ir traumas, ar kādām uz "PetCity" tos ved saimnieki. Tāpat pie mums nāk arī ar skeleta vai muskulatūras slimībām."
"Īpaši jāmin tādas suņu šķirnes kā takši vai franču buldogi, kuriem mēdz būt nestabili muguras skriemeļi. Šādiem suņiem lēkāšana iekšā un ārā no gultas dažreiz ir ļoti bīstama. Gadījumos, ja ir jau gūta muguras trauma, labāk pie gultas nolikt trepītes, lai viņi var kāpelēt," skaidroja "PetCity" klīnikas veterinārārste.
Eksperte atzīst, ka mūsdienās bieži vien cilvēki ļoti daudz strādā. Tādos gadījumos dzīvnieks aizstājot ģimeni vai bērnus. Cilvēks nav tik diplomātisks savā ķermeņa valodā, ja salīdzinām ar dzīvniekiem. Piemēram, cilvēkiem ierasts apskaut vai bučot dzīvnieku, bet tas neliekas normāli zvēru pasaulē. Tā esot vēl viena lieta, kas var izraisīt problēmas, jo bieži vien, piemēram, suns šādos gadījumos jūtas apdraudēts.
Šajā gadījumā būtiski esot izprast dzīvnieka ķermeņa valodu, izprast, kas dzīvniekam ir vai nav svarīgi. Piemēram, suņiem ļoti patīk gulēt blakus saviem saimniekiem, bet tikpat daudz viņiem nepatīk, ka viņus aiztiek. Esot gadījumi, ka suns atnāk un apguļas blakus saimniekam. Īpašnieks viņu apķer, bet suns aiziet. Pēc tam cilvēki stāsta, ka viņu sunim nepatīk apskauties un citas lietas, lai gan patiesībā suņiem nav normāli apskauties. Dzīvnieku pasaulē, ja suņi viens otram liek virsū kājas, tas var beigties ar konfliktu.
Bieži vien veterinārārste dzird teorijas, ka suni nedrīkst laist gultā, jo tad viņš dominēšot pār savu ģimeni. Ostroga uzskata, ka šī dominēšanas teorija ir gana veca un savu laiku nodzīvojusi, jo esot pierādīts, ka tādā veidā dzīvnieka dominance neizpaužas. Speciāliste norāda, ka viss atkarīgs no tā, kāda ir dzīvnieka ģimene. Gulēšana gultā nepadara dzīvnieku agresīvāku un nesabojās viņa raksturu. Būtiski ir, lai ģimenes locekļi ciena viens otru un arī dzīvniekus.
Tiesa, riski mijedarbojas ar pozitīvajām lietām, un veterinārārste saskatīja vairākus ieguvumus šajā ziņā. "Par ieguvumiem teikšu tā, ka ir veikti ļoti daudzi pētījumi par bērniem, tieši par tādiem, kuriem ir kaut kādi traucējumi, piemēram, autisms. Kontakts ar dzīvnieku cilvēkam tīri emocionāli dod ļoti daudz. Domāju, ka tas ir iemesls, kāpēc mūsdienās vispār cilvēki izvēlas ņemt dzīvniekus, jo viņi grib sajust mīlestību, tuvību un saikni ar savu mīluli," par gulēšanu kopā ar mīluli izteicās Ostroga.
Saiknes izveidošana ar savu mīluli, protams, atkal ir katra paša individuālais darbs. Arvien mazāk un mazāk dzīvniekus izmanto kā darba resursus, bet arvien vairāk un vairāk kā sava veida emocionālo resursu. Eksperte atzīst, ka pētījumi esot pierādījuši, ka saikne ar dzīvnieku mazina stresu un stiprina imunitāti. Tāpat cilvēki, kuri daudz laika pavadījuši ar dzīvniekiem, parasti ir daudz atvērtāki un komunikablāki. Ieguvumu noteikti esot ļoti daudz. Tāpat Ostroga sacīja, ka, viņasprāt, gulēšana kopā ar mājdzīvnieku ietekmē arī cilvēka miegu.
Par iespējamajiem alerģiju riskiem eksperte komentēja, ka esot imunologi, kas speciāli strādājot ar dzīvniekiem un ar alerģijām. Šobrīd tiekot ļoti strādāts pie tā, lai alerģijas varētu ārstēt, un tas ir iespējams ar vakcīnām. Veterinārārste uzskata, ka alerģija var attīstīties, ja tā nekad cilvēkam nav bijusi.
"Jāsāk ir ar to, cik dzīvnieks vispār ir ārstēts no blusām, tārpiem un citām līdzīgām lietām. Otra lieta ir tāda, cik dzīvnieks ir garspalvains. Noteikti var iztēloties garspalvainu taksi un laikapstākļu ziņā tādu laiku kā rudeni deviņu mēnešu garumā. Tādā gadījumā gulta noteikti būs kā smilšu kaste. Tajā pašā laikā pēc pastaigas var suni nomazgāt un viss būs kārtībā. Domāju, ka tas ir vairāk jautājums par to, kā īpašnieks kopj savu dzīvnieku," kopāgulēšanas higiēniskumu vērtē "PetCity" klīnikas veterinārārste.
