Foto un video ⟩ Igaunijā vētras dēļ var kritiski celties ūdens līmenis, iedzīvotājus aicina nodrošināties ar pirmās nepieciešamības precēm

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Igaunijas rietumos ūdens līmenis sestdien, 22. februārī, var pacelties līdz kritiskam līmenim, brīdinājis valsts Meteoroloģiskais dienests, savukārt glābēji aicina nodrošināties ar pirmās nepieciešamības precēm, vēsta portāls "Rus.Postimees".

Līdz plkst. 20 ūdens līmenis Pērnavā varētu paaugstināties par 180-200 centimetriem, arī daudzviet citur valstī gaidāma tā celšanās par 110-170 centimetriem. Gaidāms, ka augstāko līmeni tas sasniegs ap vēlu vakarā vai ap pusnakti.

Lielākie draudi ir Pērnavas krasta zonā un Hāpsalā.

Pērnavā ceļas ūdens līmenis.
Pērnavā ceļas ūdens līmenis. Foto: Erakogu

Glābēji iedzīvotājus aicina automašīnas novietot tālāk no bīstamajām zonām, nodrošināties ar pārtiku un dzeramo ūdeni, kā arī uzlādēt telefonus un sekot līdz jaunākajām laika prognozēm.

Visā Igaunijā izsludināts brīdinājums par gaidāmo vētru. Tā skars arī Latviju, , vējš būs postošākais kopš decembra, bet vēja maksimālais ātrums brāzmās Kurzemes rietumkrastā, iespējams, būs lielākais pēdējo gadu laikā, brīdina sinoptiķi.

Pēcpusdienā un vakarā daudzviet valstī dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 20-25 metrus sekundē, vēl lielāks vējš gaidāms Kurzemē un Ziemeļvidzemes piekrastē. Kurzemes rietumkrastā brāzmu spēks var sasniegt 30 metru sekundē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Kurzemē un Vidzemes piekrastē vēja dēļ izsludinājis oranžo brīdinājumu, pārējā valstī - dzelteno.

Spēkā arī brīdinājums par stipriem nokrišņiem. Debesis klās bieza mākoņu sega, visu valsts teritoriju šķērsos nokrišņu zona. Dienas laikā Kurzemē stipri līs un nokrišņu daudzums sasniegs 15-20 milimetru. Nokrišņu zonai virzoties tālāk, vakarā arī austrumu novados nokrišņu daudzums būs sasniedzis 15-20 milimetru. Vietām Vidzemē un Latgalē gaidāms slapjš sniegs un veidosies sniega kārta.

Ūdens līmenis galvaspilsētā, sākot ar sestdienas vakaru, pārsniegs dzeltenā brīdinājuma kritēriju, bet nesasniegs oranžo līmeni.

Laikapstākļus nosaka liels un spēcīgs zema spiediena apgabals, tā centrālā daļa atrodas Skandināvijā, Norvēģu jūrā un Arktikā. Norvēģijas dienvidu daļā veidojas jauns ciklons, sestdienas vakarā tas nonāks Somijā. Atmosfēras spiediens Latvijā pazeminās.

Pēdējie lielākie vēja postījumi Latvijā bija 2019. gada 18. decembrī, kad daudzviet valstī vēja ātrums sasniedza 22-27 metrus sekundē un glābēji vairāk nekā 160 reizes devās likvidēt vētras postījumus. Vēl nedaudz postošāks vējš Latviju pluinīja pērnā gada 27. oktobrī.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu