AM rosina krimināli sodīt zemessargus par tīšu izvairīšanos no paaugstinātas gatavības režīma nosacījumiem

FOTO: Zane Bitere/LETA

Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus likumos, kas paredz par tīšu izvairīšanos no paaugstinātas gatavības režīma nosacījumu izpildes zemessargam piemērot līdz trīs mēnešu ilgu cietumsodu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Aizsardzības ministrijā skaidro, ka saskaņā ar Nacionālās drošības likumu kara laiks iestājas, ja ārējais ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināts, ja valsti padraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšējie nemieri. Minētajos gadījumos Mobilizācijas likums paredz Latvijas pilsoņu - rezerves karavīru un rezervistu - iesaukšanu aktīvajā dienestā.

Krimināllikums jau patlaban paredz kriminālatbildību rezerves karavīriem un rezervistiem par izvairīšanos no mobilizācijas. Tāpat Krimināllikums paredz kriminālatbildību karavīriem par dezertēšanu. Atbilstoši pašreizējam regulējumam izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika gadījumā zemessargu statuss nemainās un kriminālatbildība par izvairīšanos no dienesta izpildes neiestājas.

2018.gadā pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz tiesības Mistru kabinetam lemt par zemessargu mobilizāciju paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā, ja valstī vēl nav izsludināts speciālais tiesiskais režīms, proti, ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis. Arī šajā gadījumā atbilstoši pašreizējam regulējumam zemessargu statuss nemainās un kriminālatbildība par izvairīšanos no dienesta izpildes neiestājas.

Ņemot vērā, ka jebkura Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu, tad nav attaisnojama to dalīšana grupās, paredzot tiem atšķirīgu statusu, dienesta regulējumu un kriminālatbildību, uzskata AM. Ņemot vērā minēto, ministrija virza grozījumus Zemessardzes likumā, kas paredz zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā karavīra statusā izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara gadījumā, kā arī gadījumā, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par zemesragu mobilizāciju.

Ņemot vērā to, ka dienests Zemessardzē būtiski atšķiras no atrašanās Nacionālo bruņoto spēku rezervē, zemessargi netiks iesaukti aktīvajā dienestā rezerves karavīru un rezervistu mobilizācijas kārtībā. Zemessargu ieskaitīšana aktīvajā dienestā notiks vienkāršotā kārtībā, kuru noteiks aizsardzības ministrs.

Ņemot vērā, ka izņēmuma stāvokļa tiesiskais režīms var tikt attiecināts tikai uz atsevišķu valsts teritorijas daļu, grozījums Zemessardzes likumā paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus attiecīgi uzturot paaugstinātas gatavības režīmā. 

Savukārt sagatavotie grozījumi Krimināllikumā attieksies gan uz izņēmuma stāvokļa laikā paaugstinātas gatavības režīmā esošo Zemessardzes vienību zemessargiem, gan uz tiem zemessargiem, kuri tiks mobilizēti.

Saskaņā ar likumu izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks un valstī izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri.

Uz augšu