Labais, sliktais un neglītais no Rīgas "Dinamo" sezonas

Lai raksturotu Rīgas "Dinamo" aizvadīto sezonu, talkā nāk leģendārais vesterns ar nosaukumu "Labais, sliktais un neglītais" ("The Good, the Bad and the Ugly"). Tieši šādās kategorijās ir iespējams sadalīt "Dinamo" iespēto pēdējās 62 spēlēs.

Lai gan sezonā, kurā rīdzinieki ierindojās vien pirmspēdējā vietā, nenoliedzami ir grūti izcelt ko pozitīvu, to ir jāmēģina darīt jebkurā dzīves situācijā, tāpēc izņēmums nebūs arī šis atskats.

Labais - Lauris Dārziņš

Nav šaubu, ka 35 gadus vecā uzbrucēja labākās dienas viņam jau ir aiz muguras, tomēr veterāns arī šogad pamanījās būt starp rezultatīvākajiem Rīgas "Dinamo" spēlētājiem. Precīzāk, viņš bija pārliecinoši rezultatīvākais.

Šosezon savainojumi veterānu pārlieku nenomocīja un 54 no iespējamām 62 spēlēm latviešu uzbrucējs spēja iekrāt 32 rezultativitātes (11+21) punktus, kas, protams, šķiet maz, bet ir vērts ņemt vērā arī vairākus blakus apstākļus.

Pirmkārt, Rīgas "Dinamo" varēja lepoties ar pārliecinoši vājāko uzbrukumu visā KHL (par šo mazliet vēlāk), kas nozīmē, ka būtu naivi no viena spēlētāja punktu bagāžas gaidīt ko iespaidīgu.

Otrkārt, ja šīs sezonas gaitā bija kāds brīdis, kad "Dinamo" uzbrukums viesa cerību, tad tas bija tieši laikā, kad Dārziņš spēlēja plecu pie pleca ar Brendonu Makmilanu. Virknējuma trešais uzbrucējs lielākoties bija Dārziņa "mūžīgais" maiņas biedrs Miķelis Rēdlihs. Šis virknējums aizvadītā gada nogalē bija būtībā vienīgais, kurš spēja nopietni apdraudēt pretinieku vārtus. 

Bet 19. decembrī, kad izslēgšanas spēļu pavediens no "Dinamo" rokām bija jau teju izslīdējis, kluba vadība pieņēma saprotamu lēmumu "iekasēt" no Makmilana tirgus vērtības, pārdodot viņu Boba Hārtlija trenētajam Omskas Avangard. Lai gan loģika šādu gājienu atbalsta, tas bija arī nepārprotams baltais karogs gan kluba uzbrukuma, gan visas sezonas kontekstā.

Nav šaubu, ka augsta līmeņa partnera trūkums ietekmēja arī Dārziņa rezultativitāti. Līdz ar to, ņemot vērā visus apstākļus, latvieša rezultativitāti var vērtēt atzīstami. Nav šaubu, ka Makmilana klātbūtnē tā būtu bijusi augstāka.

Galu galā Dārziņš bija arī vienīgais Rīgas "Dinamo" spēlētājs, kurš tika izvēlēts KHL Visu zvaigžņu spēlei. Dārziņš ir bijusi stabila Rīgas kluba vērtība gadu gaitā, un arī šī sezona nebija izņēmums.

Sliktais - leģionāri

Rīgas "Dinamo" kreklu šosezon vismaz vienu reizi ir uzvilkuši kopumā 15 spēlētāji, kuru pasē nav rakstīts "latvietis". 17 no 46 spēlētājiem jeb 36,9% no "Dinamo" spēlētājiem šosezon ir bijuši leģionāri. Daudz vai maz "Latvijas izlases bāzes klubam", par to šeit nav jautājums. 

Tas, par ko šeit vajag sākt sarunu, ir fakts, ka tikai divi no 14 (trīs no minētajiem 17 ir vārtsargi) leģionāriem ir spējuši sasniegt vismaz 20 gūto punktu robežu - Kārters Eštons un Brendons Makmilans, kurš, kā jau minēts, "Dinamo" krāsas nepārstāvēja jau pēdējos divus regulārās sezonas mēnešus.

Protams, var atgriezties pie tā, ka šī visai komandai bija ļoti mazrezultatīva sezona, bet leģionāru darbs vairumā gadījumu ir tieši rezultāta veidošana. Protams, ir arī tādi spēlētāji kā Koltons Gilīss, kura primārais uzdevums nav vārtu gūšana un spēles veidošana uzbrukumā, bet arī tas viņa iespēto (viena rezultatīva piespēle 53 mačos) neattaisno.

Sezonas gaitā "Dinamo" neoficiāli (līgas noteikumi to neļauj darīt) tika izīrēti trīs krievu uzbrucēji Aleksandrs Protapovičs, Kirils Sļepecs un Ņikita Sedķikovs. Lai gan šie puiši spēja atzīmēties ar spilgtām epizodēm, arī viņi nekļuva par glābējiem, kurus tobrīd akūti meklēja "Dinamo".

Kopējo "bildi" nedaudz uzlabo Aleksanders Salāks, kurš rīdziniekiem pievienojās sezonas pirmajā pusē un 32 spēlēs spēja uzrādīt cienījamus rezultātus, vidēji spēlē atvairot 91,2% pretinieku metienu un zaudējot 2,52 ripas.

Salāks neapšaubāmi ir labākais leģionārs, kurš sezonu noslēgs Rīgas "Dinamo" sastāvā, bet čehu vārtsargs vienatnē nespēja atsvērt kopumā neizteiksmīgo leģionāru pienesumu šosezon.

Neglītais

Spēle nevienādos sastāvos

Spēja izmantot vairākumus un aizstāvēties mazākumos ir neatņemama panākumu atslēga mūsdienu hokejā. Fakts, ka "Dinamo" abos šajos rādītājos atrodas tabulas apakšgalā, sniedz būtisku pamatojumu neveiksmīgajam rezultātam sezonas kopskatā.

"Dinamo" mazākums jau teju no pirmā iemetiena bija visas līgas pēdējā pozīcijā un ar minimāliem uzlabojumiem sezonas gaitā to arī saglabāja pēc regulārā čempionāta noslēgšanās. Rīdziniekiem šogad izdevās neitralizēt vien 74,8% pretinieku vairākumu, kas bija par 0,1% sliktāk nekā 23. vietā finišējušajiem Minskas "Dinamo".

Savukārt vairākumā bija vērojams pretējais - sezonas sākumā rīdziniekiem izdevās rādīt pieņemamu sniegumu. It sevišķi, kad apgriezienus bija uzņēmis iepriekšminētais Dārziņa-Makmilana-Rēdliha virknējums. Bet tad sekoja lēmums par Makmilana pārdošanu Omskas "Avangard", kas iezīmēja "Dinamo" vairākuma beigu sākumu. Janvārī rīdzinieki pamanījās nerealizēt pat 47 secīgus vairākumus, kas likumsakarīgi "Dinamo" atvirzīja līdz pēdējai vietai visā līgā. No pirmspēdējā vietā esošā Čeļabinskas "Traktor" rīdzinieki (11%) atpalika par veseliem 2,6%.

Nav šaubu, ka pilnīgs bezspēks vairākumā noveda arī pie pārliecinoši sliktākā uzbrukuma visā līgā. No pirmspēdējā vietā esošā Soču hokeja kluba rīdzinieki kopumā atpalika par 21 ripu. 103 precīzie raidījumi ir arī jauns Rīgas "Dinamo" rezultativitātes antirekords.

Ģirts Ankipāns

Šīs sezonas gaitā vairāki klubi pēc neveiksmju sērijām šķīrās no galvenajiem treneriem. Piemēram pašmāju speciālistu Pēteri Skudru Čeļabinskas "Traktor" atbrīvoja, pēc tam, kad viņa vienība 27 spēlēs bija iekrājusi 22 punktus, kas, protams, ir zems rādītājs. Savukārt "Dinamo" galvenais treneris un ģenerālmenedžeris vienā personā tā arī noslēdza sezonu ieņemtajos amatos.

Fani sezonas gaitā pat atklāti aicināja Ankipānu atkāpties no amata, bet šoreiz ne par lēmumu neatkāpties no ieņemtās pozīcijas.

Viens no būtiskākajiem pārmetumiem trenerim var būt tieši viņa regulārā vēlme mainīt virknējumus, kas, protams, ir saprotams, ja rezultāta nav. Bet spēlētājiem ir grūti vienam pie otra pierast, ja teju katrā mačā piecniekā ir atrodams vismaz viens jauns partneris. Un arī šīs virknējumu izmaiņas bieži radīja vairāk jautājumu nekā atbildes. 

Piemēram, šā gada 6. janvārī Gilīss, kurš neapšaubāmi ir enerģijas spēlētājs, bija ierindots pirmajā virknējumā (kas vairumā gadījumu atbild par rezultāta veidošanu). Nākamajā mačā viņa vārds pieteikumā rotāja jau trešo maiņu, bet vēl vienu spēli vēlāk kanādieša uzvārds pieteikumā vairs nebija atrodams. Ceturtajā secīgi apskatītajā spēlē viņš atkal bija 4. virknējumā.

Šis bija piemērs tikai ar vienu spēlētāju un īsu laika nogriezni, bet līdzīgas iezīmes bija novērojamas visas sezonas gaitā. Veiksmīgās komandās spēlētāji zina savas lomas un spēlē tām atbilstošajos virknējumos. Diemžēl spēlētājiem ir grūti saprast un iemācīties lomu, ja teju katrā mačā nākas spēlēt ar citiem partneriem.

Lai kā gribētos Raiņa slavenos vārdus "pastāvēs, kas pārvērtīsies" attiecināt uz visām dzīves situācijām, šis diemžēl nav tas gadījums. Viens no galvenā trenera uzdevumiem tomēr ir ieviest stabilitāti savā vienībā. Nav šaubu, ka savu artavu deva arī spēlētāju savainojumi, bet Ankipānam stabilu virknējumu, kas visas sezonas garumā nestu rezultātus, tā arī neizdevās atrast.

Ņemot vērā sasniegtos rezultātus šosezon un pat fanu publisko aicinājumu galvenajam trenerim atkāpties, ir grūti saskatīt, kā mačs pret "Sibirj" varētu nebūt viņa pēdējais "Dinamo" stūrmaņa amatā.

Šķiršanās no Kristera Gudļevska un Artūra Kuldas

Jau sezonas sākumā darbs tika uzteikts kluba pirmajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim. Spēlētājs šobrīd veiksmīgi aizvada sezonu Vācijas DEL līgā, bet ilgāku laiku Latvijas izlases vārtu vīrs bija bez darba. Situācija bija tik bēdīga, ka Latvijas izlases treneris Bobs Hārtlijs pat uzsvēra, ka galvenais uzdevums pērnā gada nogalē notikušajā pārbaudes turnīrā  ir atrast jaunu darba vietu Gudļevskim.

Šeit rodas jautājums par "Dinamo" valdes priekšsēdētāja izteikumiem Rīgas vienību pasludināt par "Latvijas izlases bāzes klubu". Jā, sezonas sākumā rezultāti aizsardzībā bija bēdīgi, bet Gudļevska atlaišana bija tiešā pretrunā ar Savicka kunga izteikumiem par "Dinamo" kā izlases bāzes klubu. Kā nekā teju uz pussezonu bez darba tika atstāts viens no izlases pamatvārtsargiem.

Gudļevskis pavisam atklāti tika padarīts par grēkāzi, jo tāds bija vajadzīgs. Tā vietā, lai atrastu jaunu pirmo vārtsargu leģionāru vidū un Gudļevskim atvēlētu otrā numura vietu, uzreiz tika iegādāti veseli divi ārzemnieki.

Attiecībā uz Kuldu situāciju vārda vistiešākajā nozīmē neglītu padarīja fakts, ka klubs šķiršanos pamatoja ar to, ka ar aizsargu bijis noslēgts pārbaudes laika līgums, bet jau nākamajā dienā pats spēlētājs to publiskajā telpā kategoriski noliedza.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Es vēlos atspēkot nepatieso informāciju, saistībā ar manu aiziešanu no Dinamo Rīga @dinamorigaofficial ! Nekādu “pārbaudes laika” kontraktu ar Rīgas Dinamo slēdzis neesmu. Līgums tika pārtraukts pēc abpusējas vienošanās. Par manu jauno darbavietu drīzuma uzzināsiet! Хочу опровергнуть неверную информцию предоставленную клубом Динамо Рига @dinamorigaofficial в связи с моим уходом. Я не подписывал никакого «проверочного» контракта. Договор был расторгнут по обоюдному согласию сторон. О новом месте работы узнаете очень скоро!

A post shared by Arturs Kulda (@arturs.kulda) on Dec 27, 2019 at 7:07am PST

Lai arī kurai pusei šajā situācijā būtu taisnība, skaidrs ir viens, ka kluba iekšienē ir notikusi kāda komunikācijas kļūda, kas "Dinamo" reputācijai pavisam noteikti nedeva pozitīvu nokrāsu. Lieki teikt, ka arī bijušā "Dinamo" spēlētāja Davida Ulstrēma nesenie izteikumi  "Dinamo" reputācijai par labu nenāks...

Gan statistika, gan ap klubu valdošā aura šo sezonu pavisam noteikti iezīmē kā vienu no sliktākajām "Dinamo" 12 gadu ilgajā mūžā. Vai neveiksmīga būs arī nākamā sezona? To noteiks starpsezonā obligāti veicamās izmaiņas. Līdz tam atliek teikt paldies spēlētājiem, kuri neatkarīgi no blakus apstākļiem turpināja cīnīties uz ledus, kā arī vēlēt veiksmi nedaudzajiem izlases kandidātiem gaidāmajā Pasaules čempionātā hokejā.