"Tie bija studenti savā laikā, kas ir mūsu nācijas pamatlicēji." Levits uzsver, ka studenti veido nākotni Latvijai (4)

Viņš pauda, ka studenti ir sava vecuma jauniešu aktīvākā daļa, un, ja paskatās vēsturē, tad studenti ir bijuši tie, kas ir piedalījušies vai iniciējuši sabiedrības pārmaiņas, sabiedrības uzlabojumus, sākot jau ar jaunlatviešiem. "Tie bija studenti savā laikā, kas ir mūsu nācijas pamatlicēji, kuriem mēs varam pateikties par to, ka esam izveidojušies par latviešu nāciju šodien," norādīja Levits.

Valsts prezidents piebilda, ka ar savu darbu studenti būvē nākotni ne tikai sev, bet visai Latvijai. "Uzņemties atbildību par nākotni nav pašsaprotami, tāpēc tam ir nepieciešama spēcīga, pašapzinīga, gudra cilvēka raksturs. Uzņemties atbildību ir gudra cilvēka pazīme," sacīja prezidents.

Tāpat Valsts prezidents dalījās pārdomās par studēšanas jēgu. "Studēšanas jēga ir ne tikai iegūt profesionālās zināšanas un prasmes augstā līmenī, bet arī pilnveidot savu personību. Personības pilnveidošana kā mērķis varbūt no augstskolu redzesloka tagad ir kļuvis bālāks nekā pirms 20, 30 gadiem, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, un to vajadzētu kompensēt katram individuāli - maksimāli izmantot studiju laiku, lai veidotu savu personību, un ārpus sava priekšmeta interesētos par blakus zinātnēm, par sabiedrību kopumā. Interdisciplinaritāte ir svarīga zinātnes sastāvdaļa. Ir vajadzīgi ne tikai tie, kas šauri ieurbjas savā specialitātē līdz galam, tas nav pietiekoši," norādīja Levits.

Viņš arī runāja par augstskolu reformu, ko prezidents raksturoja par pretrunīgu un grūtu, turklāt tās modelis šobrīd ir redzams tādās vispārīgās aprisēs, un diskusija turpināsies par attiecīgajām detaļām. 

"Protams, bez studentiem nav jēgas nevienai augstskolai, nevienai augstskolu reformai, tādēļ ir svarīgi, lai jūs piedalītos šajā diskusijā par augstskolas sistēmas reformēšanu un piemērošanu mūsdienu vajadzībām. Mūsdienu vajadzības vienmēr ir, laiki mainās, un sistēma, kas ir izveidota pirms gadiem, vienmēr ir jāuzlabo, un šobrīd notiek tieši tāds - uzlabošanas - process," uzsvēra Levits.

"Es domāju, ka mūsu visu mērķis, arī studentu kā Latvijas pilsoniskās sabiedrības - ir moderna, solidāra, ilgtspējīga valsts. Pie ilgtspējīgas valsts pieder arī zinātne un izglītība. Pie modernas un ilgtspējīgas valsts pieder arī latviskums. Latviskums ir piederīgs ne tikai seniem laikiem, latviskumam vienmēr ir moderna dimensija. Jaunlatviešu latviskums ir citāds nekā 21.gadsmita latviskums, un tam ir gan pagātnes dimensija, gan nākotnes dimensija. Studentiem ir iespēja to apzināties, studenti gan to respektē, gan kopj mūsu kultūras mantojumu, bet arī veido mūsu nākotni. Lai Latvija būtu moderna valsts ar savu identitāti, visi šie principi ir jāņem vērā," stāstīja Valsts prezidents.

Tādēļ, Levita ieskatā, ir arī svarīgi, lai Latvijas politika ne tikai uzklausa jauniešus, bet lai paši jaunieši arī aktīvi piedalās politikas veidošanā. Valsts prezidents uzskata, ka politikas veidošanā jāpiedalās visām paaudzēm, tas nav vienas paaudzes monopols, bet katrai paaudzei ir sava pieredze un katrai paaudzei ir savs pasaules redzējums, tādēļ ir svarīgi, lai jaunā paaudze, īpaši akadēmiski izglītotā paaudze, aktīvi piedalītos politikas veidošanā. 

"Tā ir demokrātijas priekšrocība, kas mums jau 30 gadus Latvijā valda, ka katrs var piedalīties sabiedrības veidošanā un akadēmiskās dzīves veidošanā. Studenti ir ļoti kvalificēti, lai piedalītos šajā procesā - gan runājot par augstskolu reformu, gan par jebkuru valsts attīstības jautājumu," uzsvēra Levits.