Hārvarda universitātes epidemiologs: Nav pamats uzskatīt, ka siltākos laikapstākļos "Covid-19" izzudīs

Cilvēki ar sejas maskām lidostā

FOTO: Reuters/ScanPix

Balstoties uz to, ka koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izpētē patlaban vēl ir daudz nezināmā, kā arī ņemot vērā vīrusa infekciozitāti, patlaban nav pamats uzskatīt, ka siltāku laikapstākļu parādīšanās novedīs pie "Covid-19" izzušanas, pie šāda secinājuma savā pētījumā nonācis Hārvarda universitātes epidemiologs Marks Lipsičs.

Kā norāda epidemiologs, apgalvojums, ka sauss un auksts klimats rada labākus apstākļus gripas izplatībai, ir patiess, tomēr vēl nav zināms, cik nozīmīgs šis faktors būs attiecībā pret "Covid-19".

Lai gan, balstoties uz zināmo par citu līdzīgu koronavīrusu izplatību, var secināt, ka šādi vīrusi izplatās labāk tieši ziemā, šīs faktors pats par sevi neapturēs slimības izplatību, uzsver Lipsičs.

Salīdzinot "Covid-19" ar gripu, eksperts secinājis, ka jaunais koronavīruss varētu turpināt izplesties arī pēc siltāku laikapstākļu parādīšanās, jo, atšķirībā no gripas, cilvēkiem pret to vēl nebūs izveidojusies imunitāte.

Lipsičs argumentē, ka gadalaiku nomaiņa un izglītības iestāžu brīvlaiki, kas sekos pakārtoti, varētu samazināt infekciozitāti, bet ne apturēt "Covid-19" izplatību pilnībā.

Tādēļ pirms izglītības iestāžu slēgšanas epidemiologs mudina sākotnēji rast skaidrību par to, vai bērni ir būtiski jaunā koronavīrusa izplatītāji. 

Arī Latvijas Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis aģentūrai LETA skaidro, ka bērni ar šo slimību slimo ļoti maz.

"Nav skaidrs vai viņi neslimo vispār, vai pārslimo asimptomātiski," klāsta infektologs, norādot, ka bērniem nav smago slimības formu.

Lipsičs pētījumā uzsver, ka jebkāda "Covid-19" salīdzināšana ar citiem vīrusiem ir spekulatīva. Joprojām nav zināms, cik precīzi ir izrietošie secinājumi no šāda veida analoģijām, uzskata akadēmiķis.

Vienlaikus arī tikpat būtiski ir ņemt vērā, ka "Covid-19" nav tā saucamais sezonālais vīruss, skaidro Lipsičs, norādot, ka jaunu vīrusu izplatībā pastāv konkrētas atšķirības. Tomēr, akadēmiķis uzskata, ka joprojām ir vērtīgi pētīt "Covid-19" saistībā ar tam tuvākajiem sezonālajiem vīrusiem, tostarp arī "OC43" un "HKU1".

Kā vēstīts, kopējais ar "Covid-19" saslimušo skaits Latvijā sasniedzis sešus cilvēkus. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka pēdējie pieci saslimušie ir vienas grupas tūristi, kuri inficējušies Itālijā. Visi pieci gadījumi saistīti ar ceļojumu uz kūrortu Červinjā, kas atrodas Itālijas ziemeļos netālu no Šveices robežas.

Nesenā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) diskusijā LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Trapencieris pavēstīja, ka pasaulē vīriešu mirstība no "Covid-19" ir teju divreiz lielāka nekā sieviešu. 

Viņš klāstīja, ka Pasaules Veselības organizācijas informācija liecina, ka mirstība no "Covid-19" ir 3,4%, bet varbūt šī statistika pieaugs līdz pieciem vai sešiem. Viņš uzsvēra, ka "mums par laimi, vīruss nav briesmīgs, bet gan lipīgs".

Primāri tie, kas ir tā saucamajā riska zonā, ir cilvēki virs 65 gadu vecuma, klāstīja akadēmiķis, norādot, ka pašreizējie statistikas dati liecina, ka sieviešu mirstība no "Covid-19" ir 2,85%, kamēr vīriešu - aptuveni 4,7%.

Viņš uzsvēra, ka pozitīvās tendences ir tādas, ka ar "Covid-19" slimo pacientu skaits pasaulē samazinās. Pēc akadēmiķa paustā, šāda tendence ir novērojama no februāra vidus, lai gan pacientu skaits samazinātos drastiskāk, ja infekcija nebūtu strauji izplatījusies Itālijā.

"Tikpat pozitīva aina iezīmējas kritiski slimo pacientu skaitā, kas jau no februāra beigām sāk kristies," klāstīja akadēmijas nodaļas priekšsēdētājs.

Uz augšu