"Milzu stress un adrenalīna pieplūdums." Skudriņa pastāsta, kā nokļuvusi mājās, lai "atdotos karantīnai" (2)

Skudriņa stāstīja, ka viņai prātā nekad nebūtu ienākusi doma par to, ka Latvijā nebūtu iespējams atgriezties: "Kontrastiņi. Ar dažu stundu, milzu stresa un adrenalīna pieplūduma starpību. Ha! Nemaz nezināju, ka kādreiz var pienākt tāda diena, kad brauc mājās, un Latvija var būt slēgta.Izrādās var, tad nu kājas pār pleciem un jau 4 reizi tiek mainītas, pārpirktas utt. biļetes un aulekšiem uz mīļajām mājām."

Uzņēmēja atklāj, ka, lai gan situācija šķitusi bezcerīga, viņa izstrādājusi plānu teju visiem iespējamiem variantiem: "Vakar likās, ka robežas aizslēgs uzreiz un tad palikšu pusceļā. Tāpēc, es kā jau es, sadomāju plānu B, ja jādzīvo Stambulā, plānu C kā atbraukt pa citiem ceļiem un plānu D, ja jāpaliek Indonēzijā."

Tāpat Skudriņa uzsvēra, ka šādās situācijās būtiskākais ir nepazaudēt spēju pieņemt loģiskus lēmumus. Uzņēmēja arī atzina to, ka svarīgi ir izveidotie kontakti ārzemēs, kā arī spēja komunicēt ar apkārtējiem.

"Pateicoties neziņai un stresiņam, sastapu jaunus cilvēkus, uzzināju daudz jauna, un visādi citādi guvu jaunu pieredzi. Cilvēki ļoti atbalstoši un pretimnākoši," labo šajā trauksmainajā situācijā saskatījusi Skudriņa, sniedzot arī plašāku ieskatu par to, kas krīzes periodā norisinās lidostās.

"Pēc maniem vērojumiem, cilvēki diezgan atbildīgi un mierīgi. Ļoti daudzi nēsā maskas, nečupojas pūļos. Trijās no lidostām, kurās pabiju, mēra temperatūras ( Rīgas lidostā gan nemērīja), tualetes tiek tīrītas daudz un bieži, daudzviet izvietoti dezinfekcijas līdzekļi. Milzu stresu nemana, piesardzību gan," turpinājusi Skudriņa.

Nobeigumā uzņēmēja atklāj, ka tomēr veiksmīgi ir nonākusi mājās, kā arī ir gatava "sevi nodot karantīnai". "Absolūti kas jauns un nepieredzēts. Un tik daudz brīva laika man nav bijis vēl nekad. Sākam jaunu dzīvi. Lai visiem veselība, un visi, kuri vēl steidz mājup, lai pagūst, kamēr atslēga nav priekšā," veselību līdzcilvēkiem novēl Skudriņa.