Produktu iepirkšana, noteikumu ievērošanas norādīšana un humors. Veidi kā cilvēki mēģina apslāpēt paniku saistībā ar Covid-19

Ilustratīvs attēls

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Nav šaubu, ka ceturtdien, 12. martā ieviestā ārkārtas situācija radījusi manāmas bažas iedzīvotāju ikdienā. Psihologi raidījumā "900 sekundes" skaidroja populārākos veidus, kā iedzīvotāji mēģina apslāpēt uztraukumu.

Video: "900 sekundes" sižets

"Protams, bail ka inficēšos, bet lielākas bailes par vecākiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Cik zināms, mirstība jaunajiem nav tik liela. Visticamāk, es pārciestu šo slimību," raidījumam sacīja students Roberts.

"Es neuztraucos. Mēs esam padzīvojuši cilvēki, mums viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu," tikmēr pensionāre Tamāra bažas neizrādīja.

"Tas ārkārtas stāvoklis jau arī tā īsti nedarbojas. Jo tāda kontrole jau nav. Viss ir atkarīgs no paša. Ir darba vietas, kur ir pieņemti lēmumi strādāt attālināti, bet teiksim veikali, arī tā iebraukšana izbraukšana no valsts arī tāda pēc paša iniciatīvas. Man liekas, ja tas ir tik nopietni, tad vajadzēja vairāk kontrolēt to," viedokli pauda uzņēmējs Jānis.

Kopš ārkārtas situācija ieviešanas psihologi novērojuši trīs dažādus veidus, kā cilvēki mēģina apslāpēt uztraukumu. Tiesa, liela daļa iedzīvotāju mēdz krist panikā.

"Šīs izmaiņas viņiem rada lielu trauksmi, kas atkal savukārt izpaužas varbūt kā centieni sevi pasargāt, nodrošināt, iepirkt daudz pārtikas, nez kāpēc tualetes papīru masveidā iegādāties," izteicās geštaltterapeite Gunta Čebotarjova.

Liela iedzīvotāji bailes varot slēpt aiz pārmērīgas kontroles, par savu misiju uzskatot citiem norādīt uz noteikumu ievērošanu. Tāpat ir arī paužot noliegumu vai arī tas var izpausties kā humors, piemēram, izplatot asprātīgas bildes un video, vai arī kā dusmas.

"Viņi varbūt negrib pieņemt, ka ir kaut kādas izmaiņas notikušas, viņiem ir kaut kādi noteikumi, kas būtu jāievēro, viņi to ignorē, dažos sociālajos tīklos mēs redzam, ka tā izpausme ir kā dusmas, kāpēc ir atcelts mans koncerts, kāpēc ir ierobežojumi, kāpēc vispār mēģina kaut ko mainīt, tas taču viss ir pārspīlēts," komentēja Čebotarjova.

Lai pārvarētu stresu, psihologi rekomendē pieņemt izmaiņas un pildīt nepieciešamos priekšnosacījumus vīrusa ierobežošanai. Īpaši trauksmainiem cilvēkiem šajā situācijā tiek ieteikts saņemt vai nu speciālista, vai nu vismaz tuvinieku atbalstu.

"Cilvēki piedalās un pērk – tas viņiem ļauj pieņemt varbūt šos te jaunos noteikumus un ierobežojumus. Un tas pirmais vilnis – tas vienmēr būs saistīts ar tādu neparastumu, ar kaut ko ārkārtējo, un ja cilvēks var aiziet uz veikalu un tur visi drudžaini iepērkas, un tu arī sāc drudžaini iepirkties, nu tā ir tāda kolektīva darbība, kas mums ļauj tikt galā ar to krīzi," sacīja sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

"Latvijā cilvēki mazāk pārzina veselības aprūpes sistēmu, un kā to izmantot, un kā uzturēt savu veselību un nekonsultējas ar ārstu, kad tas ir nepieciešams, tāpat Latvijā cilvēki ir paraduši uz darbu iet slimi, mēģina strādāt un arī atrasties publiskās vietās, kad ir slimi, aiziet uz koncert arī tad, kad ir saaukstējušies, un traucēt pārējiem, un šis varbūt ir tāds brīdis, kad tie paradumi ir jāpārdomā," novēroja Putniņa.

Šobrīd gūtā pieredze varētu nākt par labu arī cīņā ar visām citām slimībām. Kā arī cilvēki nākotnē cilvēki varētu vairāk novērtēt vakcinēšanās priekšrocības.

Uz augšu