Pk 30.10.2020.

Tiešraides arhīvs ⟩ MK informē par pieņemtajiem lēmumiem Covid-19 izplatības sakarā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Valsts kanceleja

Ministru kabineta ārkārtas sēdē ceturtdien, 19. martā, tika spriests par palīdzību uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi jaunā koronavīrusa radītā slimība Covid-19.

Video: MK informē par pieņemtajiem lēmumiem Covid-19 izplatības sakarā

Viens no jautājumiem, ko skatīs Ministru kabinets ir jauns dīkstāves regulējums. 

Patlaban gan nav zināmas tā detaļas, bet finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pēc otrdien, 17.martā, notikušās valdības sēdes atklāja, ka viens no valsts atbalsta veidiem paredzēs, ka Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro.

Nozaru, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, saraksts tiks izstrādāts, FM sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citiem partneriem, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem.

Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad no 12.marta.

Reirs skaidroja, ka valsts atbalsts attieksies tikai uz uzņēmumu darbiniekiem jeb darba ņēmējiem, nevis, piemēram, valdes locekļiem. 

Ministrs arī norādīja, ka valsts atbalsts atalgojuma nomaksā nav nepieciešams visiem uzņēmumiem, jo ir arī tādi komersanti, kuri atzīst, ka tie var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus, tāpēc šiem uzņēmumiem tiks atlikta nodokļu nomaksa.

Tāpat Reirs stāstīja, ka atsevišķi darba ņēmēji neizvēlēsies šo valsts atbalstu, bet izvēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Viņš arī piebilda, ka tie nodarbinātie, kas patlaban ir atlaisti un ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, jau saņem attiecīgus pabalstus, jo ir iestājies sociālās apdrošināšanas gadījums. "Visiem, kas ir maksājuši nodokļus, ir tiesības saņemt likumā noteiktus pabalstus," uzsvēra finanšu ministrs.

Gadījumā, ja darba ņēmēji ir devušies bezalgas atvaļinājumā, darba devējs varēs lemt par iespēju pārtraukt bezalgas atvaļinājumu un izmantot valsts atbalstu.

Papildus Reirs informēja, ka bez minētā atbalsta pasākuma plānots piedāvāt atcelt patlaban spēkā esošo prasību, ka pašnodarbinātajiem ik ceturksni ir jāveic avansa maksājums. Tāpat tiks piedāvāts diskutēt par soda uzrēķina atcelšanu gadījumos, kad tiek kavēti maksājumi, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem un īri.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka valsts atbalsta pasākumiem kopumā ir pieejams līdz miljardam eiro, tāpat pastāv iespēja izmantot atlikušos Eiropas Savienības (ES) fondus 600 miljonu eiro apmērā. Nozaru ministrijas ir aicinātas izvērtēt tos ES fondu projektus, par kuriem vēl nav noslēgti līgumi, un izskatīt iespēju šos līdzekļus novirzīt to uzņēmumu atbalstam, kas ir cietuši krīzē.

Reirs arī norādīja, ka no Eiropas Investīciju banka (EIB) ir pieejami 400 miljoni dažādiem finanšu instrumentiem.

Kā ziņots, lai novērstu Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien, 17.martā, atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.