Eksperti Covid-19 izplatību salīdzina ar karu un brīdina, ka Latvijā varētu nomirt 20 000 cilvēku, ja netiks ievēroti piesardzības pasākumi (70)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Mediķi aizsargtērpos pie telts Latvijas Infektoloģijas centrā, kurā iespēja nodot analīzes uz Covid-19.
Mediķi aizsargtērpos pie telts Latvijas Infektoloģijas centrā, kurā iespēja nodot analīzes uz Covid-19. Foto: Edijs Pālens/LETA

Gandrīz visur pasaulē turpina izplatīties jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ daudzas valstis pieņēmušas striktus drošības ierobežojumus un noteikumus. Ja Latvijā tie netiks ievēroti, eksperti brīdina - Covid-19 varētu prasīt pat 20 000 dzīvību, svētdien, 22. maijā, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Koronavīrusa pandēmija ir kaut kas tāds, kam mūsu dzīves laikā nav bijuši līdzvērtīgi notikumi. Iespējams, sociālā distancēšanās un karantīna būs ikdienas daļa nevis dažus mēnešus, bet krietni ilgāk. Jaunajam dzīves modelim jāpielāgojas ikvienam.

Kopš paziņojuma par starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegšanu valsts īsteno lielāko repatriācijas operāciju Latvijas vēsturē. Šajās dienās Latvijā atgriezušies vai vēl atgriezīsies vairāk nekā 4000 cilvēku.

Tas, vai mums izdosies izvairīties no situācijām, kas vērojamas, piemēram, Itālijā un Spānijā, ir atkarīgs no šiem iedzīvotājiem. Eksperti brīdina, ka bezatbildīgas rīcības sekas var būt traģiskas. Tomēr ikviens var palīdzēt Covid-19 izplatības ierobežošanā, ievērojot aizliegumus un paliekot mājās.

"Kas notiks ar šiem pieciem vai cik tūkstošiem cilvēku, kas ir ieradušies nedēļas laikā? Neviens viņiem izskriet līdzi nevar nevienā valstī, kur viņi aiziet, kā viņi uzvedas," raidījuma pauda Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.

"Mūsu uzdevums ir runāt, ja tie ir radinieki vai kaimiņi, vai draugi, arī ziņot policijai, ja mēs redzam, ka netiek ievēroti šie noteikumi, tātad visi tie ir mūsu uzdevumi."

Viņš norādīja, ka "infekciju slimību epidemioloģijā ir ārkārtīgi svarīga cilvēku migrācija. Pūļi apstājušies, kaut ko gaida kopā. Ierodas mājās noguruši." 

Dumpis sacīja, ka "šī daudzo cilvēku atgriešanās ir milzīgs izaicinājums, jo, protams, lielākā daļa no viņiem nav inficēti, bet daļa no viņiem tādi noteikti ir". Infektologs arī sacīja, ka visās valstīs galvenā problēma ir tas, kā tikt galā ar šiem cilvēkiem. 

Dumpis arī atklāja, ka "nekad nav bijis liels optimists". Viņaprāt, lielāka daļa Covid-19 pārslimo asimptomātiski vai vieglā formā, un šiem cilvēkiem netiek veikti testi. Infektologs pieļauj, ka tādēļ mirstība no jaunā koronavīrusa varētu būt vairākas reizes zemāka, nekā liecina pašreizējie aprēķini, tomēr tā tik un tā ir augstāka nekā sezonālajai gripai.

Baltijas valstīs šobrīd novērojams mērens apstiprināto Covid-19 saslimšanas gadījumu pieaugums. Tāds pats tas bijis Itālijā vien pirms mēneša.

"Nekā personīga" vēstīja, ka zinātnieku izstrādātas datorsimulācijas liecina - viens koronavīrusa nēsātājs pāris mēnešu laikā izraisa vairāku tūkstošu saslimšanu. No viena Ķīnā saslimušā šobrīd vīruss nonācis pie 300 tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Līdz mēneša beigām saslimušo skaits pasaulē var būt ap miljonu, bet miruši būs jau vairāki desmiti tūkstošu.

"Ģeometriskajai progresijai ir tāda īpatnība, ka ilgu laiku tā līkne ir gandrīz plakana, un mēs pat nepamanām, ka kaut kādi notikumi attīstās un tad pēkšņi, strauji līkne maina raksturu un aiziet vertikāli gaisā," skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga. 

Viņa sacīja, ka šādi piemēri bijuši Ķīnā un Itālijā, un brīdī, "kad līkne iet vertikāli augšā, tad to procesu apturēt ir ārkārtīgi sarežģīti".

Datorsimulācija rāda, ka uz vīrusa izplatību lielākā ietekme ir diviem faktoriem - tam, cik stingra ir sociālā distancēšanās, un cik daudziem iedzīvotājiem testē infekciju. Vismazāk cilvēku upuru ir tad, ja testē pēc iespējas vairāk cilvēku un inficētie ievēro stingru karantīnu.

Eksperti ASV izveidojuši modeli, kurā izspēlēti četri vīrusa izplatības scenāriji dažādos apstākļos, pastāstīja Blumberga. Datorsimulācijā aprēķināti rezultāti par hipotētisku pilsētu, kurā ir miljons iedzīvotāju. 

"Galējā variantā, kad nekontrolē neko, tad ir ļoti daudz saslimušo un ļoti daudz mirušo. Otrā galā, kur visi [piesardzības pasākumi] ir kopā, faktiski uz nulli to visu var noturēt, ja visi sēž mājās un visus mēs esam notestējuši," pastāstīja profesore.

Tikai ievērojot karantīnu un testēšana iespējamiem slimniekiem nedodot tik lielu efektu kā tas, ka testē tos, kuri ir bijuši kontaktā un var būt vīrusa nēsātāji, bet kuri paši, iespējams, nesaslims un tas dod krietni lielāku efektu, sacīja Blumberga. "Tas ir jautājums par kapacitāti, cik vispār ir testēšanas kapacitāte."

Kā secina "Nekā personīga", jāpanāk, lai cilvēki mazāk kontaktējas ar citiem, un laboratorijā jāpārbauda pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Tagad plašu iedzīvotāju testēšanu piemēro Dienvidkoreja, kur vīrusu izdevies ierobežot. Līdzīgu taktiku izvēlējusies Vācija, un arī Latvijā tiek veikti aizvien vairāk testi.

"Tā ir arī mūsu priekšrocība, ka pie mums epidēmija sākās, varētu teikt, vēlāk," raidījuma pauda Dumpis, minot, ka mēs, piemēram, zinām kādas zāles nedarbojas, ārstējot Covid-19. "Mēs zinām par testiem, par problēmu testēšanām, mēs zinām arī, kas strādā no sabiedrības ierobežošanas lietām, kas īsti nestrādā, tātad mēs tiešām tādā ārprātīgā tempā mēģinām mācīties no citu valstu kļūdām."

Viņš pastāstīja, ka Latvija izvēlas iet distancēšanās virzienā.

"Diagnostika, ja ir zāles, tad ir pavisam labi - ātra diagnostika, zāles, tas būtu ideāls risinājums. Tikko ir temperatūra, uzreiz tests un tabletes. Tā revolūcija būtu, bet kamēr, kamēr nekā tāda nav un mums būs jāsēž vairāk mājās," sacīja infektologs.

Gandrīz visās Eiropas valstīs šobrīd ieviesti pulcēšanas aizliegumi, tiek slēgtas skolas un citas sabiedriskas vietas. Latvijā ārkārtējā situācija izsludināta līdz 14. martam.

"Mums būs jāmācās dzīvot savādāk, jo tās teorijas par to, ka 70% vai 50% cilvēku tagad pārslimos un mums viss būs kārtībā…

Es neticu, ka mēs jebkad varētu pieņemt ideju, ka nomirs 10 tūkstoši cilvēku dažos mēnešos, lai mēs iegūtu kaut kādu tur dabisko pūļa imunitāti."

Dumpis sacīja, ka nekad nav izpratis šādu metodi un uzskata to "ne tikai par ciniska, bet arī nepārdomātu, jo nav arī skaidrs, cik tā imunitāte būs ilga un vai viņa vispār būs, jo tā nav darīšana, piemēram, ar gripu - slimību, ko mēs pazīstam".

"Vienkāršs aprēķins, 50% cilvēku saslimst, 1% no viņiem nomirst. Tas 10 000 cilvēku dažu mēnešu laikā, tā nu tas galīgi nav scenārijs, uz ko mēs varētu būt gatavi," sacīja infektologs.

"Pat vairāk, ja galīgi, tad es teiktu, 20 tūkstoši cilvēku nāve. Ja ir slikta veselības aprūpe, nepieejama, tad ir 2% mirstība un pat augstāka"

Šobrīd mērķis ir ierobežot saslimstību, līdz "būs pieejamas zāles vai vakcīna, vai labāka izpratne par transmisiju, ko mēs varam darīt, ko mēs nevaram, tātad, kas tiešām mūs apdraud un kādas lietas mēs tomēr varam atļauties darīt." Šobrīd Latvijā mācās aizsargāt riska grupas, sacīja Dumpis.

Šobrīd Latvijā visi saslimšanas gadījumi ir izsekojami, tomēr kaimiņvalstīs situācija ir sliktāka. Igaunijā vīruss jau izplatās nekontrolēti, savukārt Lietuvā ir bažas, ka saslimis mediķis aplipinājis kādas slimnīcas pacientus. Arī Latvija gatavojas nākamajai fāzei, kad notiek iekšējā transmisija.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs raidījumam atklāja, ka "tāpēc mēs izmainījām mūsu stratēģiju, pielāgojām situācijas attīstībai". 

"Mēs izmeklēsim ne tikai cilvēkus, kas bija ārzemēs, ne tikai ļoti smagus stacionāros pacientus, bet izmeklēsim medicīnas darbiniekus tāpēc, ka viņi kontaktējas ar slimniekiem, un, ja viņiem parādās simptomi, tas varētu būt indikators, ka infekcija izplatās. Mēs pārbaudīsim pneimonijas pacientus, kuri hospitalizēti, mēs pārbaudīsim kritiskās infrastruktūras darbiniekus, piemēram, robežsargus, kam tie kontakti lielāki, vai policijas darbiniekus."

Lai pasargātu riska grupas, pansionātos un slimnīcās ieviesta karantīna, kā arī valstī noteikti pulcēšanās ierobežojumi un aizliegumi. Tomēr cīņu ar koronavīrusu nevar uzvarēt, ja iedzīvotāji noteikumus neievēros. 

"Domāsim par to, ka slimību mēs varam apturēt valstī, ja ievērosim elementārus pasākumu," sacīja Perevoščikovs. "Distancēšanās, neiet sabiedriskās vietās bez vajadzības. Būdams slims, neko neapmeklēt, palikt mājās."

"Daudzi to sauc par karu, un es domāju, ka tas ir karš. Un karš ir tāda visu kopēja lieta.  Vieni karo, citi atbalsta aiz frontes, citi līdzi jūt un cieš, un panes grūtības, kamēr citi karo frontē, un tas ir jāsaprot, ka tas būs tā, ka visi cietīs no šī pasākuma. Tas nepaies garām vienai ģimenei," pauda Dumpis.

Vaicāts, vai šī situācija pielīdzināma karam, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka "tā ir ārkārtas situācija, bet, ja varbūt agrākos laikos cilvēki tika aicināti doties karā, tad tagad mēs aicinām cilvēkus nedoties uz pulcēšanās vietām. Mēs aicinām cilvēkus labāk pasēdēt vakarā mājās, nekā iziet ārā svaigā gaisā. Tā ir viena lieta. Bet neapmeklēsim nevajadzīgi iestādes, kur mums tieši jābūt."

"Un arī uz pārtikas veikaliem tāpat mēs visi ejam, un mēs visi iesim, bet, ja ievērojam atstarpes, ja mēs to nedarām visi vienlaikus, bet tā pamīšus, ja tirgotāji ir apzinīgi un nelaiž iekšā vairāk cilvēku nekā viņiem pēc reglamenta ir noteikts, tad mēs būsim maksimāli pasargāti," atgādināja Kariņš.

Video: "Nekā personīga" sižets

Komentāri (70)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu