Jaunā koronavīrusa izplatības dēļ daudzviet pasaulē tiek noteikti stingri ierobežojumi - apturēti avioreisi, slēgtas robežas, atcelti publiskie pasākumi, slēgtas sabiedriskās iestādes un citas lietas. Cilvēki ir spiesti palikt mājās. Tā ir pasaules bezprecedenta reakcija uz Covid-19 pandēmiju. Kad tā varētu beigties un kad pasaules iedzīvotāji atkal varēs atgriezties pie ierastās dzīves - atbildi uz šo jautājumu meklē Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Tiek izteiktas dažādas prognozes par to, cik ilgi Covid-19 epidēmija varētu turpināties. Dažas valstis paredz, ka pandēmija varētu turpināties pat gadu un ilgāk, savukārt citas valstis paudušas cerību, ka epidēmija varētu būt apturēta jau pēc trīs mēnešiem,
Tomēr, pat ja jaunu inficēšanās gadījumu skaits nākamo trīs mēnešu laikā tiešām sāks samazināties, tas nenozīmē, ka līdz ar to viss būs arī beidzies.
Atgriešanās pie normāla dzīves ritma pasaulei varētu prasīt pat vairākus gadus.
Ir skaidrs, ka pašreizējā stratēģija, kas paredz "slēgt" lielu daļu sabiedrības, nav ilgtspējīga, jo šīs pieejas ilgtermiņa sociālie un ekonomiskie zaudējumi būs katastrofāli.
Eksperti norāda, ka valstīm nepieciešams izstrādāt izejas stratēģiju - veidu, kā atcelt noteiktos ierobežojumus un nodrošināt pēc iespējas nesāpīgāku sabiedrības atgriešanos ierastajās sliedēs.
Nav sagaidāms, ka koronavīruss tuvākajā laikā pazudīs pavisam, un tas arī ietekmē jebkādas izejas stratēģijas.
Jo, ja tiek atcelti ierobežojumi, kas ierobežo vīrusa izplatību, tas atkal pieņemsies spēkā.
"Mums ir liela problēma ar izejas stratēģijas sagatavošanu un izkļūšanu no pašreizējās situācijas. Šādas izejas stratēģijas nav nevienai valstij," norāda Lielbritānijas Edinburgas Universitātes infekcijas slimību un epidemioloģijas profesors Marks Vūlhauss.
Šādas stratēģijas izstrādāšana un ieviešana būs apjomīgs zinātnisks un sabiedrisks izaicinājums.
No pašreizējās situācijas izkļūšanu garantētu trīs ceļi: vakcinācija, dabīgās imunitātes izveidošanās pietiekami lielam skaitam cilvēku vai pamatīgas un ilgstošas izmaiņas cilvēku uzvedībā un sabiedrībā kopumā.
Katrs no šiem virzieniem būtiski samazinātu vīrusa izplatīšanas iespējas.
Vakcīna: vismaz 12 līdz 18 mēnešu attālumā
Vakcīna nodrošina cilvēkam imunitāti, kā rezultātā viņi nesaslimst, ja tiek pakļauti vīrusa iedarbībai.
Lai visā pasaulē nepieļautu vīrusa epidēmiju, vakcinēt būtu nepieciešams aptuveni 60% iedzīvotāju, kā rezultātā izveidotos tā dēvētā pūļa imunitāte.
Reaģējot uz Covid-19 epidēmiju, pasaulē norisinās plaša mēroga un bezprecedenta ātruma darbs pie vakcīnas izstrādes. Tomēr pagaidām nav garantijas, ka šie centieni vainagosies ar panākumiem. Pat ja vakcīna tiks izstrādāta, būs nepieciešama cilvēku vakcinācija globālā mērogā.
Eksperti norāda, ka, gadījumā, ja darbs pie vakcīnas izstrādes noritēs gludi, vakcīna varētu būt gatava 12 līdz 18 mēnešu laikā.
Tas ir ļoti ilgs laiks, ņemot vērā plašos sabiedrībai noteiktos ierobežojumus, kādi miera apstākļos nekad nav tikuši pieredzēti.
Dabīgā imunitāte - vismaz divu gadu attālumā
Vairāku valstu īstermiņa pieeja ir censties pēc iespējas ierobežot jaunu Covid-19 gadījumu skaitu, lai tādējādi nepārslogotu valsts veselības aprūpes tīklu - jo ja rodas situācija, kad saslimušajiem trūkst vietu slimnīcās, var sākties faktiski nekontrolēta vīrusa izplatība.
Gadījumā, ja izdodas vīrusa izplatību kaut cik ierobežot, ir iespējams daļēji atcelt sabiedrībai noteiktos ierobežojumus - līdz brīdim, kad atkal sāk palielināties saslimšanu skaits.
Šāda veida rīcībai varētu būt neplānots blakusefekts - cilvēkiem, kas Covid-19 izslimojuši, varētu būt izveidojusies imunitāte.
Tomēr cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai imunitāte būtu tik daudziem cilvēkiem, ka vīrusa plaša izplatība vairs nav īsti iespējama, nav iespējams skaidri prognozēt. Šāds scenārijs varētu piepildīties ne ātrāk kā divu gadu laikā.
Pat ja pietiekami lielai daļai sabiedrības šāda dabīgā imunitāte izveidotos, šobrīd nav skaidrs, cik ilgi tā pasargātu cilvēku no jaunā koronavīrusa.
Izmaiņas cilvēku uzvedībā un sabiedrībā - bez prognozējama termiņa
Trešais veids vīrusa ierobežošanā ir tādas izmaiņas cilvēku uzvedībā un sabiedrībā kopumā, kas ļautu noturēt vīrusa izplatīšanos zemā līmenī.
Šāda pieeja varētu nozīmēt daļēju pašreiz spēkā esošo ierobežojumu saglabāšanu ilgtermiņā.
Tas var nozīmēt arī jaunas, visaptverošas pārbaužu un inficēto izolēšanas sistēmas izveidi, lai nākotnē apturētu šādas epidēmijas jau pašā sākumā.
Medikamenti
Efektīvu Covid-19 ārstēšanas medikamentu izstrādāšana neapšaubāmi palīdzēs jebkādu izejas stratēģiju ieviešanai.
Ar medikamentu palīdzību var veiksmīgi īstenot tā dēvēto izplatības kontroli – ja inficējies cilvēks tiek laicīgi izārstēts, viņš vairs nevar inficēt citus cilvēkus.
Efektīvu medikamentu esamība arī noteikti atslogos veselības aprūpes darbiniekus un infrastruktūru.
Eksperti nešaubās, ka galu galā pasaule nāks klajā gan ar vakcīnu, gan medikamentiem, gan izejas stratēģijām, tomēr tam būs vajadzīgs laiks.
