Covid-19 krīze ⟩ Pandēmijas radītās sekas iznīcina medijus

Ilustratīvs attēls

FOTO: www.pexels.com

Ziņu aģentūras un portāli visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, prognozē, ka līdz gada beigām koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" ietekmē ienākumi no reklāmām kritīsies ļoti ievērojami. Ārkārtas situācijas laikā jo īpaši ir svarīga uzticama, profesionāla, daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura loma, kas kalpo Latvijas sabiedrības interesēm un valsts kopējam labumam, ko šobrīd neizprot Latvijas politiķi.  

Tomēr mediji norāda, ka centīsies uzturēt kontaktu ar reklāmas devējiem un diversificēt ienākumu avotus, liecina Starptautiskās Ziņu mediju asociācijas (INMA) veiktais pētījums. 

Reklāmas krīzes laiks

Pagājušajā nedēļā INMA veica aptauju, kurā piedalījās divdesmit ziņu mediji visā pasaulē. 

Kopumā tiek prognozēts, ka šogad ienākumi no reklāmām kritīsies visos ceturkšņos: pirmajā ceturksnī kritums būs 16%, otrajā ceturksnī - 30%, trešajā ceturksnī - par 20% un gada pēdējā ceturksnī - par 15%. 

Kopumā gada griezumā mediji starptautiskā mērogā varētu piedzīvot reklāmas ienākumu kritumu par 23%, un tā galvenais iemesls ir Covid-19 krīze. 

Tomēr taisnības labad jāpiebilst, ka arī 2020. gadu ziņu aģentūras nesagaidīja ar lielu optimismu. Atsaucoties uz INMA veiktu aptauju, aģentūras šogad prognozēja aptuveni 2% kritumu. 

Par 2021. gadu mediju aģentūru pārstāvji norādīja, ka "par to vēl pāragri runāt", tomēr deviņu valstu aģentūras, kuras nosauca konkrētas prognozes, sacīja, ka vidējais kritums 2021. gadā no reklāmas ieņēmumiem varētu būt 8%. 

Kopumā INMA biedri ir pārliecināti, ka reklāmas ieņēmumi līdz 30. jūnijam kritīsies par 30% līdz 55%. Bet, beidzoties ierobežojumiem un atjaunojoties reklāmas projektiem un kampaņām, reklāmas tirgus un mediju aģentūru finansējums normālā līmenī varētu atgriezties vien nākamajā gadā. 

Smagākais jautājums - budžets

Ziņu aģentūras pārskata savas finanšu prognozes un pielāgo savas izmaksas jaunajai realitātei. Katras aģentūras specifikai ir savas gaidas no šīs situācijas. 

Kā ģeogrāfija maina to, cik lielā mērā mediji ir atkarīgi no reklāmām? Izdevēji Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Ziemeļamerikā ir daudz atkarīgāki no reklāmām nekā Klusā Okeāna un Eiropas valstīs. Starptautiski vidējais rādītājs, cik atkarīgi mediji ir no reklāmas ienākumiem, ir 55%. Tomēr spektrs, cik ļoti mediji paļaujas uz reklāmu ieņēmumiem, ir ļoti plašs - sākot no 33%, beidzot ar 90%. 

Kāds tad varētu būt Covid-19 krīzes iespaids uz reklāmām? Piemēram, itāļu izdevējam Itālijā ir daudz lielāka ietekme nekā citas valsts izdevējam. Tomēr - neraugoties uz ietekmi vietējā tirgū, medijam sāk trūkt reklāmas ienākumu un var būt vajadzīgs arī valsts atbalsts. 

Uz kādiem reklāmas veidiem izdevējs paļaujas? Covid-19 krīzē tiks ietekmēta visu veidu reklāma, bet, jo lielāka ir paļaušanās uz vietējo reklāmu, jo smagākas var būt sekas. Nacionālā mēroga reklāma krīzes dēļ maina savus ziņojumus, savukārt vietējās reklāmas aģentūras stingro ierobežojumu dēļ savu darbību var apturēt pavisam.

Kas cietīs vairāk - drukātie vai digitālie mediji? 

Neatkarīgi no medija tipa ir ietekmēts viss reklāmas tirgus. Tāpat visā pasaulē negatīvas krīzes sekas būs jūtamas nekustamā īpašuma, auto tirdzniecības, pasākumu organizēšanas, tirdzniecības, restorānu, tūrisma, ceļošanas, transporta un kultūras nozarē. 

Tie, kas šajā situācijā ir uzskatāmi par ieguvējiem, ir servisi, kas palīdz organizēt darbu mājās, kā arī e-komercija. Tomēr jāņem vērā, ka arī pārtikas veikali, kuriem ir augsts pieprasījums, dažos tirgos ir samazinājuši reklāmas apjomu.

Tā, piemēram, reklāmas devēju tirgū ilgāks atgūšanās laiks būs nepieciešams nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. 

"Reklāmas tirgū tiek atcelts ļoti daudz kas, tāpat kā arī notikumi pasaulē - izstādes, šovi, koncerti, kāzas, sporta pasākumi - tie visi veido reklāmas, kuras nebūs. Cilvēkiem paliekot mājās, nav īsti nozīmes reklamēties," situāciju skaidroja viens INMA biedrs.

Cits mediju aģentūras pārstāvis sacīja, ka pašlaik ir pāragri prognozēt, kas varētu notikti,  jo pašlaik gan mediji, gan reklāmdevēji atrodas zināmā haosa stāvoklī: “Pašlaik mēģinājums veidot biznesu pēc prognozēm nav tā labākā pieeja. Jo īpaši tāpēc, ka paši zīmoli neizprot, ko darīt. Tā vietā mēs koncentrējamies uz efektivitāti un ieņēmumu plūsmas uzturēšanu. Mēs atbalstām klientus, kuriem reklāma ir vajadzīga, veidojam jaunus auditorijas profilus un konsultējam klientu bāzi par to, kā vislabāk izmantot mūsu kanālus sarežģītajā laikā. Iespējams, ka dažu nedēļu laikā prognozēšana būs reālāka, bet ne šodien.”

Nav šaubu, ka reklāmas biznesā (un ne tikai) būs daudz prognožu pārskatīšanas, jo patiesās Covid-19 sekas un to ekonomiskā ietekme kļūs zināma vien pēc vairākām nedēļām un pat mēnešiem. 

Ko darīs mediji? 

Viena no galvenajām iezīmēm ir atlaižu sniegšana, dažādu piedāvājumu paketes un reklāmu termiņa pagarinājumi. Vienam izdevējam ir konkrētāks plāns: "Pakešu darījumi notiek visā digitālajā tīklā. Tā, piemēram, restorāni veic nelielus ieguldījumus, lai turpinātu tos reklamēt attiecībā uz piegāžu biznesu. Jākoncentrējas uz galvenajām darbības kategorijām ar lietotnēm. Īsāk sakot, reklāmas var kļūt vēl pielāgotākas, ņemot vērā nozares vajadzības," norādīja medija pārstāvis.

Kas krīzē pārsteidzis reklāmdevējus?

Lielākā daļa reklāmdevēju (tāpat kā jebkurš cits bizness) ir šokā, un tiek meklēta izeja no šīs situācijas. Notiek liels inovatīvais darbs. Tā, piemēram, daudzi restorāni cenšas rast glābiņu piegādes biznesā, savukārt mūziķi sniedz tiešsaistes koncertus. Tomēr - naudas, ko maksāt par reklāmu, kļūst mazāk. 

Mediju pārstāvji norāda, ka svarīga ir komunikācija ar reklāmdevējiem: “No tā atkarīgs, cik spēcīgas ir mūsu attiecības ar klientiem un cik daudzi reklāmdevēji vēlētos turpināt ieguldīt reklāmā - tas attiecas uz dažāda veida biznesu. Reklāmdevēji vēlas, lai mēs turpinātu uzņēmējdarbību un saglabātu savu lomu informācijas sniegšanā. Tas ir mūsu kopīgs mērķis. Svarīga nianse var būt reklāmas devēju attiecību atjaunošana ne tikai ar medijiem, bet arī viņu atbalsts reālām ziņām krīzes laikā."

Izaicinājums pārdošanas krituma laikā

Mediju pārstāvji ir vienisprātis - ir haotiska situācija, kurā faktiski visa komunikācija pāriet uz virtuālo vidi, kurā lielākā daļa cilvēku strādā no mājām, līdz ar to - reklāmdevējiem ir jāpārskata pilnībā viss, jo mainījušies auditorijas paradumi. 

Šobrīd mediju pārdošanas daļās valda zināms izmisums, jo viņi cenšas glābt vēl to, kas glābjams, - tiek atceltas kampaņas, kā arī pasūtījumi. Tāpat arī daudzi reklāmdevēji nav apmierināti ar jauno situāciju un nevēlas ieguldīt naudu medijos.  

Vai izdosies dažādot mediju ienākumu avotus? 

Mediji, saprotot, ka reklāmas tirdzniecības apjomi krītas, meklē izejas pozīciju - intensīvi meklējot jaunus ienākumu avotus. 

Daudzi mediji konkrētas atbildes, kādi tieši varētu būt jaunie ienākumu avoti, nesniedz. Ir daudzi varianti - abonentserviss, iespējams, pat tehniskās platformas nodrošināšana kādiem nelieliem tirdzniecības servisiem, kā arī aktīvāka sadarbība ar oficiālajām valsts iestādēm. 

Secinājumi

INMA pētījums liecina - medijiem visā pasaulē ļoti grūts būs gada otrais ceturksnis, tomēr trešajā un ceturtajā ceturksnī varētu būt manāmas atlabšanas pazīmes, bet 2021. gadā situācija varētu normalizēties. Tomēr - reklāmas sektors arī pirms Covid-19 krīzes neliecināja par lielu optimismu. 

Kāda ietekme būs uz medijiem un to biznesa modeli, ir atkarīgs no tā, cik lieli ierobežojumi ir noteikti konkrētajā valstī. Taču ir skaidrs, ka mediju īpašnieki arī pēc krīzes meklēs iespējas, kā diversificēt ienākumu avotus, lai krīzes laikā nebūtu jāpaļaujas vien uz reklāmas ienākumu avotiem. 

Uz augšu