Covid-19 izplatīšanās skārusi ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli. Lai ierobežotu koronavīrusa tālāku izplatību Latvijā, ir noteikta virkne ierobežojumu, kas skārusi vairākas profesijas. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Panorāma" izdevās sazināties ar vairākiem cilvēkiem, kuri krīzes laikā palikuši bez darba.
Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par aptuveni 1200 cilvēkiem. Prognozes liecina, ka tuvākajā laikā šis skaitlis varētu palielināties vēl vismaz par 3000, jo vairāki lieli uzņēmumi paziņojuši par plāniem īstenot kolektīvās atlaišanas.
Visvairāk šajā ziņā Covid-19 skāris transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā, masu atlaišanas plānotas arī azartspēļu nozarē.
Uzzinot šādus jaunumus ir saprotams, ka kāda ģimene pārdzīvos, jo tai vairs nebūs ikdienas ienākumu. Vairākos gadījumos darbu zaudējuši gan māte, gan tēvs.
"Mums pietiks izdzīvot šo mēnesi. Tas ir marts. Samaksāt aprīlī rēķinus par marta mēnesi mēs vairs nevarēsim no saviem līdzekļiem," atzina Laura, kura ar savu dzīvesbiedru strādāja vienā restorānā.
Dīkstāvē atrodas autobusa šoferis Uģis. Kopš sava pēdējā brauciena uz Norvēģiju, Uģis joprojām atrodas pašizolācijā. Tiesa, vīrietis apzinās, ka šoferiem ar darbu kādu laiku būs grūti.
"Tur jau tā lieta, ka nav to iekrājumu. Pirmo mēnesi mēs izdzīvosim, bet pēc tam? Nezinām, cik tas ilgi vilksies. Bērniem jau nepateiksi – pagaidi, kaut kad nākammēnes paēdīsi. Būs smagi. Sāksies tās visas zagšanas, cilvēkiem naudas nebūs... es nezinu. Man ir draugi ārzemēs. Kad robežas tiks atvērtas, mēs droši vien arī brauksim prom, jo Latvijā būs ļoti grūti iznākt ārā no šitās bedres," sacīja Uģis.
Elvijs kopš 2019. gada rudens strādāja par viesmīli viesnīcā. Uzreiz pēc robežu slēgšanas viesnīcu esot pametis liels daudzums darbinieku, lai iestātos bezdarbniekos. Tiesa, Elvijam stāžs vēl neļauj pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tādēļ viņš aktīvi meklē citu darbu.
"Es dzīvoju vairāk no algas līdz algai. Kaut kādi minimālie iekrājumi bija, bet tie tikai kādi pāris simti, nodzīvot mēnesi bez darba varbūt var. Bet kaut kādu rezervīti vajag un, lai to netērētu, es šobrīd jau meklēju jaunu darbu, lai varētu samaksāt tos rēķinus. Es varu darīt visu. Ielas slaucīt negribētu, bet, ja patiešām nepieciešamas finanses, tad varētu arī ielas slaucīt," stāstīja Elvijs.
Grūtie laiki skāruši ne tikai darbiniekus, bet arī mazos uzņēmumus un pašnodarbinātos. "Mēs nodarbojamies ar veļas mazgāšanu. Jauns ģimenes uzņēmums, apkalpojam viesu namus, restorānus, viesnīcas. Sākoties krīzei, tās ierobežoja darbu. Viņi apstājās, un mums darbs apstājās. Šobrīd, pateikšu atklāti, nevarēšu samaksāt Valsts ieņēmumu dienestam – un nemaksāšu, jo man nav."
"Man galvenais samaksāt manām meitenēm algas, ko viņas nopelnījušas, un tā principā būs pēdējā nauda," sacīja uzņēmēja Aiva.
"Baseini visi slēgti. Mazos bērnus mēs mācīt nevaram un nedrīkstam, upēs vēl ir auksti. Mēs šodien tieši runājām ar Jāni Spruktu, mēs runājām, ka būs jāstāda kartupeļi, burkāni. Jāiet uz laukiem. Tā nav ironija," sacīja peldēšanas treneris Kaspars.
Portāls "Apollo" jau ziņoja, ka līdz 14. aprīlim saistībā ar Covid-19 visā valstī ir izsludināta ārkārtējās situācijas. Tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūra klātienē klientus neapkalpo. Bez darba palikušie cilvēki aģentūrā tiks gaidīti pēc 14. aprīļa.
