Liels daudzums zinātnieku visā pasaulē šobrīd ir nodarbināti, lai mēģinātu izstrādāt vakcīnu pret Covid-19. To realizē arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki. Pēc dažām nedēļām būšot skaidrs, vai viņu izvēlēta metode darbojās vai nē, vēsta raidījums "900 sekundes".
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra divās laboratorijās pie vakcīnas izstrādes kopā strādā vairāk nekā 10 zinātnieku. Pašu izveidotajā platformā ar mākslīgi radītiem vīrusiem, viņi cenšas iemontēt mazu gabaliņu no koronavīrusa.
"Tīri tehniski ir jāpanāk tā saucamo mākslīgo vīrusu jeb vīrusiem līdzīgu daļiņu veidošanos. Jo organisms atpazīst šādas daļiņas kā infekciju un veidojas spēcīga imūna atbilde. Protams, infekciju viņš nekādi nevar izraisīt, jo tas ir augu vīruss," raidījumam "900 sekundes" stāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš.
No visbiežāk izmantojamās vakcīnu izveides metodes ar viegli novājinātu vīrusu, Latvijas zinātnieki nolēmuši atteikties. Tādā veidā pastāvot lielāks risks inficēties ar Covid-19
"Dzīvu vīrusu pašlaik būtu grūti pārliecināt investorus, ka ir vērts mēģināt strādāt, kaut gan patiesībā laboratorijas strādā arī pie šī varianta, kaut gan dzīvām novājinātam vakcīnām pastāv risks, ka tur neliela daļiņa infekcioza vīrusa ir palikusi. Komerciāli no tām vakcīnām, kas pašlaik klīnikās lietojamas, nav sevišķi daudz līdzīgu. Tas princips ir apmēram līdzīgs dzemdes kakla vēža vakcīnai. Un Hepatīta B vakcīnai," norādīja zinātnieks.
Mākslīgā gēna inženierijas metodēs esot sarežģītas un laikietilpīgas. Vidēji vienas vakcīnas izstrāde aizņem 10-15 gadus. Cīņa ar Covid-19 notiek paātrinātā režīmā. Pašmāju zinātnieki prognozē, ka pasaulē pirmā vakcīna pret Covid-19 varētu tikt radīta tikai uz nākamo ziemas sezonu.
"Pašlaik mēs esam tehniskās izpētes stadijā, mēs pārbaudām, vai šī ideja ir tehniski realizējama. Pirmās indikācijas rāda, ka, iespējams, ka varētu iegūt attiecīgo preparātu, kuru būtu vērts tālāk pārbaudīt dzīvnieku eksperimentos un mēģināt arī uzražot lielākus daudzumus, lai varētu kārtīgi šo vakcīnu izpētīt, pirms viņa dodas uz klīniskiem pētījumiem," norādīja Zeltiņš.
Labā ziņa esot tā, ka šis koronavīruss esot mazāk mainīgs, nekā, piemēram, gripas vīruss. Tomēr informācijas par Covid-19 izraisītāju joprojām ir pārāk maz.
Tagad zinātnieki gaida bioloģisko materiālu no pacientiem, kas ir saslimuši ar Covid-19 Latvijā. Pagaidām neesot zināms, kad tas varētu notikt.
Pāris nedēļu laikā Latvijas virusoloģi sola tikt skaidrībā par viņu izgudrotās vakcīnas tehnisko pusi. Tad mēģinās piesaistīt tās izstrādei finansējumu. Tiekot prognozēts, ka ar laiku tiks izgudrotas vairākas vakcīnas pret koronavīrusu, labākajām no tām tiks sākta komerciāla ražošana. Kas zin, varbūt tas būs tieši Latvijas zinātnieku brīvprātīgais veikums.
