Klāt kārtējais pavasaris, kas nozīmē, ka mainās laikapstākļi. Tas ietekmē ne tikai cilvēkus, bet arī viņu mājdzīvniekus. Šajā laikā aktualizējas alerģiju tēma, tādēļ portāls "Apollo" sazinājās ar "PetCity" klīnikas veterinārārsti-terapeiti Annu Mimohodu, lai noskaidrotu, kā pasargāt savu mīluli no alerģijām un vēl vairākām citām lietām.
Eksperte atzīst, ka neesot iespējams noteikt, kuras dzīvnieku alerģijas ir visizplatītākās vai populārākās pavasarī.
"Dzīvniekiem eksistē inhalācijas alerģija. Tās ir alerģiskas reakcijas uz alergēniem, kas atrodas gaisā. Ieelpojot alergēnus, dzīvnieku organismā veidojas imunoglobulīna E (IgE) antivielu komplekss," stāsta Mimohoda.
Visbiežāk pavasarī iespējams novērot alerģijas saasinājumus dzīvniekiem ar atopisko dermatītu. Atopiskais dermatīts ir nosacīti ģenētiska, bieži sastopama iekaisīga ādas slimība, kas izpaužas ar niezi un īpašām klīniskām pazīmēm, kas saistītas ar IgE antivielu veidošanos pret vides alergēniem.
Kā stāsta eksperte, dzīvnieki alerģijas uzņem, ieelpojot alergēnus. Visbiežākie alergēni esot augu un koku putekšņi, putekļu ērcītes, citu dzīvnieku epitēlijs, pelējums vai sēnīšu sporas. Tāpat dzīvnieku var ietekmēt barības alergēni - proteīni, kurus visbiežāk izmanto barības sastāvā. Izplatīts alerģijas izraisītājs ir blusas. No to kodumiem rodas blusu alerģiskais dermatīts.
Ja tavās mājās ir divi mīluļi un vienam no viņiem ir alerģija, nav jāuztraucas, ka varētu saslimt arī otrs. "Dzīvniekam alerģija parasti ir ģenētiska."
"Ja saimnieks laicīgi nepamanīs dzīvnieka alerģisko izpausmi, tad sekas var būt smagas. Alerģija dzīvniekam izpaužas ar īpatnējām klīniskām pazīmēm - nieze, ādas apsārtums, ādas sabiezinājumi. Pie smagas niezes dzīvnieks sevi kasa, laiza un veic ādas paštraumatizāciju, kā rezultātā var pievienoties sekundarā mikroflorā (baktērijas, raugu senēs un mikozes). Sekundarā mikroflora var izraisīt dziļo ādas piodermu (dziļo ādas iekaisumu), kas var izplatīties pa visu ķermeni un beigties ar sepsi," norādīja veterinārārste
"Īpašnieks var pamanīt dzīvniekam klīniskas pazīmes, kuras ir raksturīgas alerģiskām reakcijām. Dzīvniekam var parādīties nieze, ādas apsārtums, alopēcija, lihenifikācija un hiperpigmentācija. Visbiežākās pārmaiņas var novērot suņiem, kuriem alerģijas sekas kļūst redzamas uz purna, ap acīm un lūpam, ingvinālajos apvidos, padusēs, ap anusu, kā arī starp pirkstiem un ausīs. Savukārt kaķiem alerģija parādās uz galvas, kakla, sīki izsitumi uz muguras, kā arī apmatojuma zudums uz vēdera bez ādas bojājumiem," atklāj veterinārārste.
Dzīvnieks ar savu alerģiju (atopisko dermatītu) nevarot kontaminēt īpašnieku. Ja īpašniekam būtu konstatētas alerģijas, tad loģiski, ka pavasarī alerģiska reakcija var saasināties.
Ir arī dažādas barības, kas paredzētas alerģiskiem dzīvniekiem, piemēram, "Hill's Food Sensitivities" līnijas barības.
Alerģiju varot kontrolēt ar barības palīdzību, speciāliem preparātiem, kurus dzīvnieks lieto ilgstoši vai īslaicīgi - sistēmiski vai lokāli. Lai kontrolētu alerģisku reakciju, sākumā nepieciešams diagnosticēt alerģiju un alergēnus, kas var to izraisīt. Tā var būt barības alerģija (proteīni), inhalācijas alerģija vai blusu alerģiskais dermatīts.
"Hill's Food Sensitivities" barības ir domātas dzīvniekam ar barības alerģiju. Tās atšķiras no parastās "Hill's" barības līnijas ar to, ka šīs barības satur dehidralizētu un daļēji sašķeltu olbaltumu, lai dzīvnieku organisms neuztvertu to kā alergēnu. Vai barība, kas satur viena veida olbaltumu, kuru reti izmanto citās barībās.
"Hill's Derm Defence" barība ir bagātināta ar nepiesātinātām taukskābēm (omega taukskābes), kas palīdz uzlabot ādas un apmatojuma stāvoklī.
Abus barības veidus ir iespējams iegādāties "PetCity" veikalos.
"Diemžēl pasargāt dzīvnieku no alerģiskām reakcijām pašam īpašniekam ir ļoti grūti. Ja dzīvniekam ir klīniskās pazīmes, kas atbilst alerģiskai reakcijai, ir jāvēršas pie veterinārārsta, kurš diagnosticēs problēmu un pastāvīgi kontrolēs šo slimību. Pats īpašnieks var veikt savām dzīvniekam regulāru pretblusu profilaksi (skausta pilieni, tabletes, kaklasiksnas) un ierobežot dzīvniekam racionu (nedot dzīvniekam pārtiku no cilvēku galda)," atzīst "PetCity" veterinārārste.
