"Sēdēšana mājās var novest pie psihoemocionālām sekām." Infektologs uzskata, ka karantīnas ieviešana Latvijā nav nepieciešama (10)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis piedalās preses konferencē, kurā informē par aktualitātēm saistībā ar jauno koronavīrusu.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis piedalās preses konferencē, kurā informē par aktualitātēm saistībā ar jauno koronavīrusu. Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas gadījumā pilnas karantīnas ieviešana un absolūta izolēšanās patlaban nebūtu pareizais risinājums jaunā koronavīrusa izplatīšanās apturēšanai, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.

Viņš norādīja, ka pilnīga sēdēšana mājās var novest pie smagām psihoemocionālām sekām un citu slimību paasināšanās, tāpēc ierobežojumi jācenšas ieviest tādi, lai ar tiem cilvēki varētu sadzīvot iespējami ilgāk. Vienā dienā pilnīgi visu apstādinot, infekcija no Latvijas nepazudīs, piebilda Dumpis.

Komentējot pašreizējo vīrusa izplatīšanos un iespējamos nākotnes pavērsienus, infektologs sacīja, ka neizsekojamo inficēšanās gadījumu skaits Latvijā aizvien ir relatīvi neliels. Tuvākajā nākotnē kļūšot skaidrāka aina par to, cik ļoti vīruss izplatās Latvijas iekšienē, jo ir beigusies repatriantu ieceļošana.

Tomēr arī aizvadītās nedēļas dati par saslimušajiem katru dienu bija līdzīgi, tādēļ var teikt, ka Covid-19 izplatība Latvijā zināmā mērā tiek kontrolēta. "Ja tā būtu nekontrolēta, tad, piemēram, nedēļu vēlāk vienā dienā būtu vismaz 2-2,5 reizēm vairāk gadījumu. Līdz ar to pašreiz izskatās, ka mūsu ieviestie pasākumi vismaz ierobežo vīrusa izplatību Latvijā," skaidroja Dumpis.

Viņš uzsvēra, ka arī turpmākie vīrusa ierobežošanas pasākumi Latvijā tiks ieviesti, tikai un vienīgi vērtējot saslimstības un vīrusa izplatīšanās datus. "Šai brīdī analizēsim skaitļus, darīsim to, ko mēs pagaidām, manuprāt, darām labi. Tātad diagnosticējam slimību, izmeklējam epidēmiskos gadījumus, un tad skatīsimies un domāsim, kādus pasākumus ieviest, kādus varbūt atcelt," rezumēja speciālists.

Infektologs uzsvēra, ka cīņa ar vīrusa izplatību ir "ļoti dinamisks process, un pasaulē nav tādas absolūtas receptes, kā to visu novadīt".

Jau vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 līdz svētdienai Latvijā bija apstiprināta 347 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Kopumā nedēļā no 23.marta līdz 29.martam konstatēti 210 jauni saslimšanas gadījumi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Dumpis, "vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos".

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Komentāri (10)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu