"Bērni un pusaudži netic, ka viņi var saslimt ar Covid-19." Babītes iedzīvotāja uztraukta par jauniešu pulcēšanos (2)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Portāla "Apollo" aculieciniece

Kāda Babītes iedzīvotāja novērojusi, ka jaunieši un bērni pret ārkārtas situācijas ierobežojumiem valstī izturas daudz vieglprātīgāk nekā pieaugušie. Bērni vieglprātīgi turpina pulcēties rotaļu laukumos un skeitparkos, portālam "Apollo" norādīja sieviete.

"Esmu novērojusi pēdējā laikā, ka, ja pieaugušie ievēro vai cenšas ievērot distanci, tad pusaudži un jaunieši ir tā daļa sabiedrības, kas ir visneapzinīgākā. Vilcienā nereti pusaudži un jaunieši sēž bariņos. Ejot pa ielu, bērni bieži skrien vai brauc ar velosipēdu tieši virsū. Pusaudži turpina "tusēt" sporta laukumos. It kā tas viņus neskartu..." norāda sieviete.

Sieviete dalījās ar foto no skeitparka pie Babītes stacijas, kur jaunieši turpina atpūsties draugu bariņos.

"Mani pārņem dusmas, kad redzu, cik bērni un jaunieši vieglprātīgi uzvedas situācijā, kad pieaugušie ir norūpējušies un daļa sabiedrības, piemēram, mediķi, riskē ar savu veselību un pat dzīvību citu labā."

Kā jau ziņots, svētdien, 29. martā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš informēja, ka sabiedriskās vietās var uzturēties ne vairāk kā divi cilvēki kopā.

"Turpmāk vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas, cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus, paredz valdības šodien atbalstītie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu," pavēstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). 

Kariņš jaunos ierobežojumus nodēvēja par "divi un divi", tā kā obligāts nosacījums iedzīvotājiem ir ievērot divu metru attālumu starp cilvēkiem.

Kariņš uzsvēra, ka valsts mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanos. "Lai mēs to varētu panākt, mūsu valdība ir pakāpeniski pieņēmusi rīkojumus, lai apsteigtu notikumus. Citās valstīs biežāk sākumā ir notikumi, un tad reakcija. Latvijā mēs rīkojamies proaktīvi, lai apsteigtu notikumus un ierobežotu vīrusus," skaidroja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka par darbinieku, kuriem jāstrādā grupās, drošību jārūpējas darba devējam, izpildot epidemiologu norādes.

Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

No 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu