Grišins: Jaunieši var radīt lielāko risku pārvietošanās ierobežojumu ievērošanā

Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Lielāko risku jaunāko pārvietošanās ierobežojumu ievērošanā var radīt jaunieši, šodien, 31. martā, žurnālistiem sacīja Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

Kopš valdība svētdien noteica stingrākus pārvietošanās ierobežojumus, policija patlaban daudz pārkāpumu nav konstatējusi, jo sabiedrība izprotot šādu ierobežojumu nepieciešamību.

Grišins atgādināja, ka jau kopš svētdienas vakara VP ekipāžas, izmantojot skaļruņus, iedzīvotājus informē par jaunākajiem ārkārtējās situācijas ierobežojumiem.

Grišins vērsa uzmanību, ka lielāko risku šo ierobežojumu ievērošanā var radīt jaunieši, jo tie bieži vieglprātīgi attiecas pret šādiem drošības jautājumiem.

Ņemot vērā minēto, Grišins aicināja vecākus pārrunāt ar savām atvasēm nepieciešamību ievērot pārvietošanās ierobežojumus. Īpaši tas ir svarīgi tāpēc, ka ierobežojumus pārkāpuši jaunieši var saslimt un vēlāk inficēt vecus cilvēkus.

Grišins minēja, ka līdz šim policija sākusi 366 administratīvā pārkāpuma lietas par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, savukārt administratīvie sodi piemēroti 40 gadījumos. Tāpat patlaban policija vēl veic 196 resoriskās pārbaudes.

Policijas amatpersona arī pauda cerību, ka sabiedrība ievēros valdības noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un nenāksies pieņemt vēl stingrākus mērus, piemēram, noteikt, ka, ejot ārā no dzīvesvietas, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam vai sarakstam ar pārvietošanās galamērķi.

"Ja būs klaja ignorance, tad, visticamāk, vajadzēs bargākus ierobežojumus ieviest. Tomēr es domāju, ka mūsu sabiedrība ir saprātīga," uzsvēra Grišins.

Kopš 13. marta Valsts policija arī devusies vairāk nekā 8600 dažādos izsaukumos, kur komunicējusi ar uzņēmējiem un vienkāršiem iedzīvotājiem par ierobežojumu būtību un nepieciešamību tos ievērot.

Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas ieceri palielināt sodus par ierobežojumu pārkāpšanu Grišins atbildēja, ka, visticamāk, atsevišķos klajas ignorances gadījumos bargāki sodi būtu jāparedz. "Visticamāk, ka atsevišķi indivīdi būtu sodu pelnījuši līdz 2000 vai 5000 eiro apmērā," piebilda Grišins.

Valdība svētdien nolēma, ka uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

No 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Uz augšu