LIZDA: Ar attālinātajām mācībām labi tiek galā gan skolēni un viņu vecāki, gan pedagogi

Saistībā ar "Covid-19" ierobežošanas pasākumiem, no 13.marta līdz 14. aprīlim mācības skolās un augstskolās tiek nodrošinātas attālināti.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ar attālinātajām mācībām skolās gan pedagogi, gan vecāki, gan skolēni tiek galā labi, šorīt, 2. aprīlī, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šādu secinājumu viņa izdarījusi, cita starpā balstoties arī uz veikto pedagogu aptauju. Aptaujā atklājies, ka visas attālināto mācību procesā iesaistītās puses arī ir pilnveidojušas savas digitālās prasmes, taču vienlaikus izgaismojusies nepieciešamība pēc lielāka atbalsta pedagogiem informācijas tehnoloģiju pielietošanā un nodrošinājumā.

Tāpat aptaujā pedagogi norādījuši, ka aptuveni 30% audzēkņu kvalitatīvākam attālināto mācību procesam būtu nepieciešama lielāka interneta pieslēguma jauda, bet vēl aptuveni trešdaļai skolēnu neesot gana daudz tehnoloģisko ierīču.

Aptuveni 96% no aptaujātajiem skolotājiem norādījuši, ka attālinātā mācību procesa nodrošināšanai izmanto savus datorus un tālruņus.

"Arī te būtu nepieciešams lielāks atbalsts. Pedagogi norāda, ka arī izdevumi palielināsies - pieaugs gan interneta, gan telefona rēķini, kam būtu nepieciešams atbalsts," aptaujas rezultātus izklāstīja LIZDA vadītāja.

Absolūti lielākā daļa jeb 95% pedagogu atzinuši, ka atgriezeniskā saite no skolēniem attālināto mācību procesā ir laba, turpretim par sadarbību ar vecākiem skolotāju viedokļi dalās.

"Ir gadījumi, kur ir ļoti laba sadarbība, bet ir gadījumi, kur komunikācija noris ļoti vēlu vakaros. Arī pedagogiem ir savas laika robežas jāuzliek, jo daudzi mēs aizmirstam, ka arī pedagogs šajā laikā strādā no mājām, un arī viņam ir bērni. (..) Un tajā pašā laikā ne visi pedagogi atceras, ka arī tam [skolēna] vecākam ir darbs no mājām un bērnu pieskatīšana," klāstīja Vanaga.

Viņa aicināja attālināto mācību procesā iesaistītās puses nebaidīties komunicēt, jo "mums pieaugušajiem ir jāatrod tas vidusceļš, kā palīdzēt nodrošināt sekmīgāku attālināto mācību procesu".

Vienlaikus LIZDA vadītāja uzsvēra, ka pedagogu darba apjoms attālināto mācību dēļ ir "viennozīmīgi ievērojami palielinājies".

To atzinuši arī 95% aptaujāto pedagogu. Darba apjoma palielināšanās esot saistīta ar nepieciešamību nepieciešamību sagatavot un pielāgot mācību saturu digitālajām platformām.

Kā ziņots, LIZDA martā veica pedagogu elektronisku aptauju ar mērķi apzināt esošo situāciju un priekšlikumus attālinātā mācību procesa īstenošanā. Pēc Vanagas teiktā, aptaujā piedalījās ap 4800 pedagogu.

Vanaga arī sacīja, ja valstī tiktu pagarināta Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, tad pedagogi ieteiktu centralizētos eksāmenus skolēniem nerīkot, bet to vietā ņemt vērā skolotāju izlikto gada atzīmi.

Viņa norādīja, ka šajā situācijā prioritātei tomēr ir jābūt pedagogu, skolēnu, viņu ģimeņu un sabiedrības kopējai veselībai.

LIZDA vadītāja arī lūdza atbildīgo resoru nekavēties un "pēc iespējas ātrāk dot sektoram skaidru un nepārprotamu ziņu" par to, vai un kad šajā mācību gadā notiks centralizētie eksāmeni.

"Nebūtu korekti turēt neziņā gan skolēnus, gan pedagogus, jo tā ir papildu slodze, tā ir sava darba prioritizēšana. Ir jāzina laicīgi," mudināja Vanaga.

Viņa informēja, ka attiecībā uz centralizēto eksāmenu norisi šogad Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi divus variantus - rīkot centralizētos eksāmenus laikā no 15. jūnija līdz 7. jūlijam vai arī nerīkot tos vispār, bet ņemt vērā pedagoga izlikto gala vērtējumu.

"Mēs [ministrijai] norādījām, ka, ja tiek pagarināts ārkārtējās situācijas termiņš un ja tie ir trīs mēneši, tad, visticamāk, ārkārtējās situācijas laikā mūsu ieskatā nebūtu pareizi to darīt, un tad būtu jāpieturas pie gada atzīmes," rezumēja Vanaga.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šonedēļ Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, līdz ar to daļai skolēnu šogad varētu izpalikt arī centralizētie eksāmeni.

Viņa sacīja, ka pagaidām vēl ir diezgan grūti prognozēt centralizēto eksāmenu norises iespējas šim mācību gadam, tomēr nākamnedēļ Izglītības un zinātnes ministrija pievērsīsies šim jautājumam.

"Mēs patiešām nākamnedēļ domājam jau precīzāk pieņemt aprises, kuriem būs centralizētie eksāmeni un kuriem mēs varbūt iztiksim ar gada vērtējumu," klāstīja ministre.

Šuplinska atzina, ka patlaban tiek vērtētas vairākas iespējas, kā risināt esošo problēmsituāciju ar mācību gada noslēgumu un centralizētajiem eksāmeniem.

Maltā, piemēram, mācības šogad esot atceltas pilnībā un visi skolēni, kas mācās 6.klasē vai augstāk, atstāti "uz otru gadu", skaidroja Šuplinska, uzsverot, ka Latvija šādu risinājumu noteikti nevēlētos.

"Mēs ļoti ceram, ka attālinātais mācību process ļaus [mācību] gadu noslēgt, un tad mēs arī skatīsimies, vai tiem, kas stājas augstskolā, ir nepieciešams šis pārbaudījums, ko organizē skola, bet varbūt tas ir iespējams arī augstskolā. Varianti tiek meklēti, un es domāju, ka mums nedraud ne pagarinājumi, ne arī ļoti striktas sankcijas, kas būtu saistītas ar krīzes situāciju," sacīja Šuplinska.

Jau ziņots, ka no 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās tiek organizētas attālināti.

Uz augšu