Pēdējā laikā Valsts policijā (VP) palielinājies izsaukumu skaits par ģimenes konfliktiem, informēja VP.
Laikā no 10. marta līdz 27. martam vidēji dienā tiek saņemti 32 šāda veida izsaukumi, savukārt pērn attiecīgā laika posmā - 21 izsaukums.
Izsaukumi par ģimenes konfliktu tiek reģistrēti ne tikai kā notikumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, bet lielu daļu no minētajiem notikumiem veido arī sadzīviska rakstura konflikti, kur vardarbība nav pielietota, un citi tamlīdzīgi gadījumi.
Tāpat policija norāda, ka saņemtajos izsaukumos pieņemto policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu skaits vidēji paliek nemainīgs - aptuveni divas nošķiršanas dienā.
Pēc cietušās personas vēlmes policija izsaukuma laikā var piemērot varmākas nošķiršanu no ģimenes līdz astoņām dienām. Šādu policijas lēmumu var pieņemt tikai uz cietušās personas rakstveida pieteikuma pamata.
Kad policijas darbinieks ir pieņēmis lēmumu par nošķiršanu un noformējis to rakstiski, varmāka mutiski tiek informēts par iespējamām apmešanās vietām tuvākajā apkārtnē.
Ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai jautājumu par turpmāku varmākas nošķiršanu skatītu tiesa, tad to ir iespējams izdarīt gan ar policijas starpniecību, gan cietušajai personai pašai iesniedzot tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību.
Arī Rīgas pašvaldības policija pagājušajā piektdienā norādīja, ka pēdējo divu nedēļu laikā palielinājies ar ģimenes konfliktiem saistīto izsaukumu skaits.
Ārkārtējā situācijā Reģionālā pašvaldības policija strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, aģentūrai LETA pauda policijas priekšnieks Māris Bomiņš.
Iestāde nodrošina sabiedrisko kārtību Ķekavas, Inčukalna, Ikšķiles un Iecavas novados. Pēdējā laikā izsaukumu skaits ir pieaudzis, taču tas ir saistīts arī ar labākiem laikapstākļiem.
Iedzīvotāji gan telefoniski, gan elektroniski ziņo par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem, tāpat tiek saņemta informācija par iespējamiem pašizolēšanās pārkāpumiem, un tā tiek nodota Valsts policija. Daudz zvanu ir par bērniem, kas atrodas slēgtajos sporta un rotaļu laukumos.
Izsaukumu skaits konkrētajā dienā tieši korelē ar laikapstākļiem. Bomiņš stāstīja, ka Pierīgas mežos saulainajās dienās ir tik daudz, ka "jāliek luksofors". Pašlaik iedzīvotāji par pārkāpumiem netiek sodīti, un policisti izskaidro noteiktos ierobežojumus, taču ir "tādi, kas nesaprot", un nākamreiz, visdrīzāk, tiks sodīti.
Lai arī policija strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, vajadzības gadījumā policistus no vienas struktūrvienības iespējams pārdislocēt uz citu novadu.
Tāpat patruļām pievienojušies tie darbinieki, kas līdz šim nodrošinājuši kārtību izglītības iestādēs, kurās pašlaik nav skolēnu. Piemēram, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta dabas parkam "Zilie kalni" Ikšķiles novadā, kur mēdz pulcēties daudz cilvēku.
Bomiņš stāstīja, policijā bijušas aizdomas par darbinieku saslimšanu ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, taču analīžu rezultāti bijuši negatīvi.
No 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
29 .martā valdība nolēma ierobežošanas pasākumus pastiprināt. Uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, proti, turpmāk vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni arī tad, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
Valdība arī nolēma, ka VP pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma varēs pieprasīt un elektronisko sakaru komersanti izsniegt informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss.
Saņemtos datus nodos Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu.