Precējušies 51 gadu, iet bojā ar sešu minūšu starpību. Dēls pastāsta, kā koronavīruss atņēma abus vecākus

Svētdien, 29. martā, viņi abi nomira vien ar sešu minūšu starpību. "Viņus paņēma Covid-19, Stjuartam bija 74 gadi, Adrianai 72," raidsabiedrībai CNN pastāstīja aizgājēju dēls Badijs Beikers.

Badijs daudz runā par piedzīvoto traģēdiju un dalās savā pieredzē vecāku zaudēšanā, lai brīdinātu cilvēkus būt uzmanīgiem un ievērot sociālo distancēšanos.

In loving memory of my mom and dad- please make the tough and right choice and help stop the spreading of this virus. pic.twitter.com/FqVEWjdscq

— Buddy Baker (@ESG_Baker) March 31, 2020

"Pirms tas [koronavīruss] neskar tevi, tev liekas, ka tas ir kaut kas tāls un neiespējams," Badijs noteic.

No sākuma ģimene bija optimistiska

Aptuveni pirms trim nedēļām Stjuarts un Adriana apmeklēja ārstu, jo viņi jutās saaukstējušies. Ārsts viņus aizsūtīja mājās.

Pēc pāris dienām viņu simptomi tikai pieņēmās spēkā, ārsts ieteicis doties uz slimnīcu. No slimnīcas viņi arī tika nosūtīti mājās ar ieteikumu pašizolēties līdz mirklim, kad paliks labāk.

"Šis notika pirms visa, kad sāka atcelt pasākumus un slēgt robežas, tāpēc viņi nedomāja, ka viņu dzīvības var būt apdraudētas," atklāj Beikers.

Badijs pastāstīja, ka viņš katru dienu zvanījis vecākiem, lai noskaidrotu, kā viņiem iet. Vienu dienu viņu veselības stāvoklis bija normalizējies, otru dienu komplikācijas atkal bija kļuvušas nopietnākas.

Pēc pāris dienām, 19. martā, viņi atkal devās uz slimnīcu, jo Stjuartam bija sākusies astma un mocīja drudzis.

Neskatoties uz visu, Beikers norāda, ka viņš un vecāki ir saglabājuši optimismu.

Pēc divām diennaktīm Badija tēvs tika ievietos intensīvās terapijas palātā. Tāpat ģimene nebija domājusi, ka viss izvērtīsies letāli. Viņam arī uzlabojušies rādītāji.

Pārim palika tikai sliktāk

Kamēr tēvs bija intensīvās terapijas palātā, māte veseļojās mājās. Viņai nebija ne drudzis, ne citi nomācoši Covid-19 simptomi, bet apziņa, ka viņas vīrs varētu arī neiznākt no slimnīcas, ietekmēja Adrianu psiholoģiski.

"Viņa bija sagrauta, jo mani vecāki jau piecas dienas bija šķirti, kas ir ļoti, ļoti, ļoti reti viņu attiecībās," norāda Badijs.

Beikers pastāstīja, ka viņš ar māsu mammu apciemojuši katru dienu. Viņi sēdējuši garāžā un mamma mājās. Tad, 24. martā, ģimene saņēma zvanu no slimnīcas. Tēvam ir pozitīvas Covid-19 analīzes un ka neizskatoties, ka viņš izdzīvos.

Šī informācija bija sirdi plosoša, atklāj Beikers. Viņš ar māsu negribēja šo paziņot mammai un nolēma viņu aizvest uz slimnīcu pārbaudīties uz Covid-19. Neskatoties uz to, ka viņai nebija drudzis un tikai viegli vīrusa simptomi, tests izrādījās pozitīvs.

Pēc 45 minūtēm ārsts paziņoja, ka viņai plaušās piekļūst ļoti zems skābekļa daudzums, līdz ar to māc šaubas, vai viņas stāvoklis nepasliktināsies un viņa tika ievietota slimnīcā.

Kad nu jau abu vecāku orgāni sākuši padoties cīņā ar vīrusu, Beikers ar māsu vecākus pārvietoja uz slimnīcu, kur viņi var ārstēties vienā palātā. Pēc kāda laika viņi nolēma atvienot mākslīgo elpināšanu, lai viņi varētu uz brīdi justies komfortabli. Pēc dažām minūtēm viņi nomira.

Beikera aicinājums pārējiem

Ceturtdien, 2. aprīlī, viņš ar saviem trim bērniem un māsa ar ģimeni atvadījās no vecākiem nelielā bēru ceremonijā. Bēru rīkotāji translēja atvadīšanos tiešraidē, lai draugi un paziņas varētu piedalīties ceremonijā.

"Es ceru, ka cilvēki dzirdēs manu stāstu un tas viņus motivēs rīkoties pareizi. Tāpēc vīruss neskars viņus un viņu ģimenes un līdz ar to tas neietekmēs pārējos. Paliekot mājās, jūs izvairīsities no tādām sāpēm un agonijas, kam gājām cauri mēs ar māsu."

Beikers cer, ka viņa stāsts var būt kā katalizators pārmaiņām. Viņš aicina cilvēkus apkārt pasaulei ieklausīties ārstu un epidemiologu norādījumus: ievērot sociālo distancēšanos, regulāri mazgāt rokas un, kas ir vissvarīgāk, palikt mājās.