Šobrīd Latvijas medicīnas sistēma steigā tiek pārkārtota prognozējamajam vīrusa uzliesmojumam. Tas var notikt kuru katru dienu. Gatavām jābūt ne tikai universitāšu slimnīcām, bet arī reģionālajām. Sabiedrība izolēšanās noteikumu pārkāpumos vaino repatriantus un neapzinīgus jauniešus, bet notikumi rāda, ka arī mediķi paši nav piesardzīgi, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Ogres slimnīcā šobrīd jau ap 30 mediķiem ir izolācijā, tā vairs neuzņem pacientus. Arī Dobeles slimnīca nestrādā ar pilnu jaudu. Abās iestādēs ārsti nenovērtēja situācijas nopietnību.
Pašvaldību slimnīcas negrib atzīt savu atbildību, vainojot Veselības ministriju atbalsta nesniegšanā un pacientus maldināšanā. Tam var būt smagas sekas.
Lai lielās Rīgas slimnīcas varētu mobilizēt Covid-19 pacientu plūsmai, lielāka loma tika piešķirta reģionālajām slimnīcām. Ogre tam nebija gatava.
Inficēšanās Ogres slimnīcā
Marta sākumā, kad slimība sāka izplatīties, epidemiologi brīdināja mediķus neizmantot ātros ekspress testus, jo tie ir nav uzticami. Ogres slimnīca, labu gribot, tādus bija iepirkusi un ieteikumam neklausīja. 16.martā tests uzrādīja saslimšanu kādai pacientei. Ogres mediķu bez konsultācijām ar speciālistiem pacienti veda uz Infektoloģijas centru Rīgā, bet slimnīcā noteica karantīnu. Tas radīja apjukumu un haosu. Infektoloģijas centrā veiktie testi slimību nekonstatēja.
20.martā Ogres slimnīcā ieradās veselības inspekcija. Vizītei bija divi mērķi. Pārbaudīt incidentu ar testu, noskaidrot slimnīcas gatavību strādāt ar Covid-19 pacientiem. Šādas gatavības pārbaudes notiek visās reģionālajās slimnīcās.
Ogrē inspektorus sagaidīja kareivīgi noskaņota slimnīcas vadība. Negribēja laist telpās un pārmeta darba traucēšanu.
"Veselības inspekcijas darbinieki konstatēja pakalpojumu sniegšanas organizācijas problēmu, konstatēja, ka slimnīca nav gatava Covid-19 pacientu drošai izvietošanai, slimnīcā tiek izmantoti ekspresstesti, arī vēl tas, ka sadarbība īsti labi neveicās starp veselības inspekciju un Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētāju," raidījumam "Nekā Personīga" atklāja Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Saiva Luste.
Inspektori aicinājuši operatīvi novērst konstatētās nepilnības un pildīt rekomendācijas, lai bez liekas birokrātijas un kavēšanās uzlabotu drošību. Slimnīcas vadītājs Dainis Širovs iebildis, pieprasījis tiesības sagatavot atbildes uz pārmetumiem. Viņam dots laiks līdz 15.aprīlim. Domē viņš stāsta, ka birokrāti ir inspektori.
"Sveiki cienījamie kolēģi. Nezinu ko drīkst teikt, ko nedrīkst teikt, jo kā informēju deputātus par situāciju Ogres slimnīcā, atsūtīja uzreiz lai aizbāztu muti, mēs saprotam, komisiju, kas pārbauda, ja. Un tagad prasa vēl tagad sagatavot uz kaut kādām 130 lapām tur visādus jautājumus," stāsta Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs un domes deputāts Dainis Širovs.
Veselības inspekcijas secinājums, ka slimnīca nav gatava cīņai ar epidēmiju, apstiprinājās pagājušās nedēļas nogalē. Ogres mediķiem radušās aizdomas, ka diviem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atvestiem pacientiem varētu būt bīstamais vīruss. Ogres slimnīcā no abiem paņemti paraugi analīzēm, taču piesardzības pasākumi nav ievēroti.
Širovs atklāja, ka svētdien no rīta viņam ziņojusi galvenā ārste, ka abiem diviem esot pozitīvs tests. Situācija bijusi tāda, ka ar pirmo pacienti kontakts bijis sešiem mediķiem, un vienam pacientam no Lielvārdes, kurš tai laikā gaidījis uzņemšanā. Distance bijusi ievērota.
Otrs pacients, kurš tika uzņemts nodaļā, viņam bijis kontakts ar 11 cilvēkiem, un kopā Ogres slimnīcas zaudējumus ir 17 mediķi, kuri tagad ir piespiedu karantīnā. Slimnīcā nu jau ap 30 mediķiem esot izolēti. Ogrē jaunu pacientu uzņemšana apturēta.
Inficēšanās Dobeles slimnīcā
25. martā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņoja, ka vīruss sabiedrībā vairs nav izsekojams un inficēts var būt jebkurš. Tas nozīmē, ka mediķiem jābūt īpaši piesardzīgiem, jo jebkurš jauns pacients var būt inficēts un var vīrusu nodot gan mediķiem, gan citiem slimajiem.
Ogres slimnīcas mediķi nav vienīgie, kas šo informāciju bija palaiduši garām. Arī Dobeles slimnīcā 30. martā tika uzņemts bērns ar Covid-19 simptomiem.
Gadu un astoņus mēnešus vecajam puikam bijusi paaugstināta temperatūra, sāpīgs klepus un smaga elpošana. Tā kā vecāki bija tikušies ar ārzemēs bijušām personām, māte vispirms zvanījusi Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, lai uzzinātu, vai nav jādodas veikt Covid-19 analīzes.
Tur izlemts, ka tas neesot jādara un viņa tika nosūtīta pie ģimenes ārstiem. Tur mātei ieteikts saukt ātros, ja simptomi progresējot. Tā arī noticis un bērns nogādāts slimnīcā, kur sniegta palīdzība bez īpašas piesardzības.
Tagad Dobeles slimnīcā slēgta visa bērnu nodaļa. Daudzi ārsti un darbinieki ir izsisti no ierindas, bet slimnīcas vadītājs notikušajā publiski vaino bērna māti, kura esot maldinājusi mediķus, noklusējot informāciju par kontaktiem ar personu, kas atgriezusies no ārvalstīm.
Sociālajos tīklos notikums izraisīja naidu pret neidentificēto sievieti, dobelnieki bija sašutuši par viņas bezatbildību. Tiesa pacienta ģimene ir dusmīgi, ka slimnīcas vadītājs Juris Bogužs vaino viņus, ar to izraisot agresiju sabiedrībā. Mediķi neesot maldināti.
"Visa informācija slimnīcā tika sniegta, uz visiem jautājumiem tika sniegtas godprātīgas atbildes un visa nepieciešamā mums zināmā informācija. Iepriekšējā dienā māte pat sazvanījās ar ārkārtējās situācijas tālruni, kur izvērtējot visus faktorus tika izlemts, ka ārkārtējos pasākumus nav nepieciešams veikt," sacīja ģimenei pietuvināta persona.
"Apgalvot, ka māte ir kādu maldinājusi ir nekorekti un izklausās pēc slimnīcas vadības centieniem izvairīties no atbildības. Mēs pilnībā uzticamies mediķiem, viņi dara svētu darbu," uzskatīja anonīmā persona.
"Manuprāt tas ir svarīgi, jo šiem cilvēkiem tagad tiek draudēts. Priekš tam ir tiesībsargājošās iestādes, un tās arī to izmeklēs. Vai viņa teica taisnību vai neteica taisnību, ja. Es neesmu izmeklētājs. Bet jūs jau paziņojāt, ka maldināja. Es nepaziņoju, es teicu, ka iespējams, ka maldināja. Tā ka lūdzu nevajag šitā. Bet vai jūsu mediķiem nevajadzēja strādāt ar vislielāko piesardzību, kad tas notika? Es neuzņēmu to slimnieci, es neārstēju, es neesmu pediatrs. Cilvēki kas to darīja, tiem arī prasiet," sacīja Dobeles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bogužs.
Veselības ministrijas viedoklis
Veselības ministrijā atzīst, ja būtu ievēroti piesardzības pasākumi, Ogres un Dobeles slimnīcās nebūtu jābūt slēgtām nodaļām un izolētiem mediķiem. Situācija arvien saasinās, pienākumi reģionālajām slimnīcām pieaug, un ne visi spēj izsekot tam līdzi.
"Apstākļi mainās ar katru dienu, iespējams, ar katru stundu. Ja sākumā šī definīcija bija, par šādu pacientu jāuzskata tas, kas atbraucis no ārzemēm un kuram ir simptomi, tad ar katru dienu šis valstu skaits tika palielināts un ņemot vērā, ka palielinās jau inficēšanās kuru īsti nevar pateikt, no kā tas ir noticis, tad no šīs nedēļas tiek uzskatīts ka visi pacienti, visi apkārtējie ir iespējami inficētie Covid pacienti. Tāpēc ārstniecības iestādēs jāstrādā pēc šī algoritma, ka visi pacienti var būt inficēti," sacīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Veselības inspekcija uzsākusi pārbaudi arī Dobeles slimnīcā. Atšķirībā no Ogres, vadība sadarbojoties un bez iebildumiem operatīvi novēršot nepilnības, lai slimnīca būtu gatava Covid-19 pacientiem.
