Baltkrievijā joprojām nav ierobežojumu saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Mediju pārstāvjiem radušās aizdomas par dezinformāciju (22)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko Foto: EPA/Scanpix

Par Ķīnā parādījušos jauno koronovīrusu pasaule uzzināt varēja ātrāk, taču cenzūra mēģināja trauksmes cēlējus apklusināt. Tagad "Covid-10" epicentrs ir Eiropa, bet oficiālais saslimušo skaits ASV ir lielāks nekā Ķīnā. Taču vīrusa ierobežošanā daudzviet toni nosaka politika, nevis fakti un vēlme glābt dzīvības, vēsta raidījums "Melu teorija".

Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kas vēl šonedēļ nebija ieviesusi nekādus ierobežojumus Covid-19 epidēmijas apturēšanai. Valstī turpinās futbola turnīri, kurus apmeklē simtiem skatītāju. Armija rīko mēģinājumus 9. maija parādei. Skolās turpinās mācības.

Valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko iesaka iedzīvotājiem neuztraukties. Šņabis un sauna pasargāšot no jebkura vīrusa. Viņš apgalvo, ka Baltkrievijā epidēmija tiek kontrolēta un citu Eiropas valstu reakcija ir neadekvāta, jo nogalina ekonomiku. Pirms nedēļas Lukašenko piedalījās publiskā hokeja spēlē.

"Labāk nomirt stāvus nekā dzīvot uz ceļiem… Vīrusu redzat? Viņa nav," sacīja Baltkrievijas prezidents.

Baltkrievija par konstatētajiem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem informē neregulāri. Arī tie ziņojumi, kas tiek publicēti, noformulēti mīklās.

"Ja sabiedrībai nedod informāciju, tad rodas daudz propagandas, nepatiesu ziņu un tā tālāk, un cilvēki sāk izplatīt baumas, sākas panika," sacīja "Belsat TV" žurnālists.

"Šobrīd daudzi salīdzina situāciju ar Černobiļu. Viņi saka, ka iestāžu uzvedība ir tieši tāda pati. Viņi vēro situāciju un parastajiem cilvēkiem nestāsta neko. Atšķirība ir tā, ka cilvēki kļūst nikni, cilvēkiem ir vairāk rīku informācijas izplatīšanai nekā 1986. gadā," uzskata žurnālists.

Mediju pārstāvis norāda, ka cilvēki cenšas tikt galā saviem spēkiem. Tas esot labs brīdis Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo, tiklīdz sabiedrība redz, ka valsts neko nedara, cilvēki sāk rīkoties paši. Tad viņi sāk domāt - kāpēc mums vajadzīga valsts. Jo mēs maksājam nodokļus, bet viņi neko nedara. Pat cilvēki, kas neinteresējas par politiku, sāk domāt - kas, pie velna, notiek.

Dezinformēšana par Covid-19

Kamēr no varas iestādēm rīcības nav, iedzīvotāji paši izlemj strādāt no mājām, pasākumi ir mazāk apmeklēti, iedzīvotāji vāc naudu, lai palīdzētu mediķiem. Vīrusa epidēmija televīzijas ziņās pat nav starp galvenajām ziņām. Svarīgākas ir Baltkrieviju it kā apdraudošās NATO mācības, kas Covid-19 dēļ atceltas.

Baltkrievijai piederošajā televīzijā ONT, bez vietējām ziņām pārraida Krievijas Pirmā kanāla saturu. Tā paša Pirmā kanāla, kura raidījumi skatāmi "Baltijas pirmajā kanālā". Krievijā radītais saturs arī skatītājiem Latvijā vēstīja, ka koronavīruss tikai tādas iesnas vien ir. Svarīgāk par bīstamību veselībai Krievijas medijiem bija apspriest sazvērestības teorijas par vīrusa izcelsmi.

Gan ar Krievijas specdienestiem saistīti dezinformācijas kanāli, gan mediji izplata sazvērestības teorijas, liela daļa no tām ir par vīrusa izcelsmi. Propagandas lapā "Sputnik" publicēta versija, ka koronavīruss izgudrots Latvijā. Tā potenciālais radītājs nav identificēts, bet motivācija vīrusa sintezēšanai esot varas pārņemšana Rīgas domē. Taču lielākoties versijas koronavīrusa radīšanu piedēvē ASV armijai.

Pierādījums esot tas, ka pagājušā gada rudenī Uhaņā notika starptautiskas militārās sacensības, bet divus mēnešus vēlāk pilsētā uzliesmoja jauns vīruss. Līdzīgu versiju izplata Ķīna un publiski paudis Ķīnas Ārlietu ministrijas diplomāts.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja, ka roboti pēdējā laikā esot pārslēgušies uz divām tēmām - Krievijas pārvaldītie roboti. "Tātad viens ir par šo Covid-19 vīrusa izcelsmi, tiek aktīvi proponēta konspirāciju teorija, ka tā ir ASV. Otrs ir par Eiropas mazspēju, pamatā no Itālijas, bet arī no citām vietām. Un iepretim tam, cik Krievija labi kontrolē šo situāciju."

Neraugoties uz sauszemes robežu ar Ķīnu, kur sākās Covid-19 pandēmija, Krievijā oficiāli reģistrētu saslimšanas gadījumu līdz pagājušai nedēļai bija maz. Taču bija netipiski daudz plaušu karsoņu. Vairākos reģionos veselas slimnīcas pārveidoja par pneimonijas klīnikām. Opozīcija izsaka aizdomas, ka pneimoniju uzliesmojums patiesībā ir Covid-19 epidēmija, ko Kremlis slēpa. 

Vēl pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins demonstrēja, ka satraukumam nav pamata: devās pārbaudīt cīņai ar Covid-19 sagatavoto slimnīcu Maskavas pievārtē, tikās ar ārstiem. Drīz pēc tam vīrusa apkarošanai viņš izsludināja brīvdienas un lika visai valstij palikt mājās. Maskavas mērs galvaspilsētā noteica komandantstundu. Bet nedēļu pēc sarokošanās ar prezidentu ārstam konstatēta saslimšana ar Covid-19.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmē: "Mums ar jums jāsaprot, ka Krievija kaut vai savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ nevar norobežoties no drauda. Blakus mūsu robežām ir valstis, ko nopietni pārņēmusi epidēmija. Pilnībā nobloķēt tās iekļūšanu mūsu valstī objektīvi nav iespējams."

Krievijā svarīgāks par cīņu ar pandēmiju bija aprīlī plānotais referendums par izmaiņām konstitūcijā. Tās ļautu Putinam turpināt vadīt valsti arī pēc termiņa beigām. Tagad referendums pārcelts, un sākta epidēmijas apkarošana. Uz Itāliju un ASV sūta humāno palīdzību.

ASV prezidenta vēlēšanas paredzētas šī gada novembrī. Prezidents Donalds Tramps ilgstoši noliedza vīrusa bīstamību. Tā vietā viņš centās pandēmiju izmantot, lai iedragātu Ķīnas tēlu.

Tagad politiķiem ASV un Krievijā jāpārliecina iedzīvotājus, ka koronavīruss tomēr nav vienkāršas iesnas vai izdomājums.

"Kvalitatīva informācijas sistēma krīzē ir ārkārtīgi būtiska. Un viss, kas saduļķo spēju redzēt, kas notiek un kas cilvēkam jādara, lai sevi pasargātu, ir apdraudējums sabiedrībai un tāpēc to nevar atstāt bez pievērstas uzmanības," atzīmēja Sārts.

Savukārt Eiropā politiķi bailes no vīrusa izmanto varas centralizācijai. Pēc mēneša Polijā paredzētas vēlēšanas, kas aizvien nav atceltas. Valstī ieviestās karantīnas laikā valdošā prezidenta Andžeja Dudas sāncenšiem nav nekādu iespēju aģitēt. Ungārijā Viktora Obāna valdība ieguvusi pilnvaras rīkoties bez parlamenta saskaņojuma. Taču pilnvarām nav termiņa. Pandēmijas aizsegā Ungārija faktiski kļuvusi par diktatūru.

Komentāri (22)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu