"Ir pat tādi gadījumi, kad spļauj virsū policijai un saka, ka ir inficēti." Ģirģens par dažu cilvēku uzvedību ārkārtējās situācijas laikā (5)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Foto: Paula Čurkste/LETA

Ārkārtējās situācijas laikā konstatēti atsevišķi gadījumi, kad agresīvi noskaņoti iedzīvotāji spļāvuši uz policistiem un paziņojuši par inficēšanos ar Covid-19, pirmdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

"Diemžēl ir pat tādi gadījumi, kad cilvēki bijuši agresīvi un spļauj virsū policijai un saka, ka viņi potenciāli inficēti ar Covid-19," norādīja ministrs.

Viņš teica, ka šādos gadījumos tiek iedarbināts administratīvais process un pieņemtas bargas sankcijas.

Kopumā Latvijā līdz šim noformēti 105 administratīvā pārkāpuma protokoli par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu.

Ministrs uzskata, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības ievēro ārkārtējās situācijas ierobežojumus, tostarp, fizisko distancēšanos.

Viņš arī informēja, ka joprojām turpinās darbs pie viedierīcēm paredzēta "digitāla rīka" ieviešanas, ar kuru valsts kontrolētu, vai iedzīvotāji ievēro pašizolācijas un karantīnas prasības. Pēc  viņa teiktā, šāda aplikācija būtu līdzīga tai, ko savu pilsoņu kontrolei Covid-19 ierobežošanai izmanto Singapūrā.

"Singapūrā ir aplikācija, kas palīdzētu ievadīt datus un potenciāli izsekot, kurā vietā personas pulcējas," piebilda ministrs.

Ģirģens gan mierināja, ka Iekšlietu ministrijas plānos nav ieviest autoritārā režīma rīkus, lai precīzi kontrolētu iedzīvotāju ikdienu, taču digitālie risinājumi palīdzētu uzraudzīt cilvēku pulcēšanos, kas šādā veidā ļautu iekšlietu resursus izmantot daudz lietderīgāk. "Nav jēgas braukāt un dedzināt degvielu pa tukšām vietām un bļaut ruporā," piebilda ministrs.

Administratīvo pārkāpumu kodekss par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām - no 140 līdz 5000 eiro.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu