Kā Lieldienas svin citviet pasaulē? Neparastas svētku tradīcijas ārzemēs

FOTO: Unsplash

Lieldienas pazīst visur pasaulē. Bez reliģiskajām svētku svinēšanas tradīcijām pastāv arī katras tautas tradicionālas ieražas un rituāli. Iepazīstieties ar četrpadsmit interesantām un neparastām Lieldienu svētku svinēšanas tradīcijām pasaulē. Tiesa, šobrīd, pandēmijas laikā daudzas no āra aktivitātēm īstenot nesanāks. 

Lielbritānija: vāra akmens cietas olas

Lielbritānijā joprojām ievēro kādu ļoti senu un interesantu tradīciju - īpaši cieti novārītu olu ripināšanu.

Šī tradīcija eksistē jau vairākus gadsimtus. Šajās olu kaujās var būt dažādi noteikumi - katrā grāfistē citi. Olu kaujās piedalās ar īpaši cieti novārītām olām, tās jāripina no kalna. Vai nu uzvar tas, kura ola aizripo vistālāk, vai arī iezīmē īpašus laukumus, kur olas jāieripina.

Svarīgāka par olu ripināšanu ir saplīsušo čaumalu savākšana pēc olu kaujām. Čaumalas ir rūpīgi jāsavāc, citādi var iznākt darīšana ar raganām, kuras čaumalas salasīs un izmantos sliktiem mērķiem.

Sibīrijas latvieši Augšbebros

Lieldienas tur svin divas reizes; kā saka Augšbebros - "pa krieviskam" un "pa latviskam". Pūpolsvētdienu atceras, bet pērt neiet, to izdara vienā reizē - Lieldienu rītā - gan olu iedod, gan ar pūpoliem saper. Sveicējs, katrā mājā ieejot, saka krievu teicienu «Kristus ir augšāmcēlies!», bet latviešu mājās arī latvisko «Apaļš kā pūpols, veselību iekšā, slimību ārā!». Senāk, perot ar pūpoliem, skaitāmpants bijis šodienai pavisam neparasts - «Per to vīriņ, lai min sieviņ, lai tā sieviņ dēj tam oliņs».

Vēl kāda interesanta Augšbebru tradīcija — ligzdiņu taisīšana. Vakarā pirms Lieldienām var iet jebkuras mājas siena šķūnī un sataisīt ligzdiņas, no rīta iet pārbaudīt, ko zaķis atnesis. Ligzdiņās var atrast Lieldienu zaķa atstātās dāvanas: krāsotas olas, saldumus vai mazas dāvaniņas.

Lieldienas Augšbebros svin ar vērienu - dažā ģimenē nokrāso pat 150 olas, lai visus var apdāvināt.

Vācijā: gatavo olas no koka

Aizvien populārāka kļūst koku rotāšana ar krāsainām olām. Par rotājumu izmanto nokrāsotas koka olas, tās iesien koku zaros. Notiek pat konkursi, kuros sacenšas par lielāko rotājumu skaitu. Kāds rekordists izgatavojis 10 000 koka olu.

Čehijā: neprecētas meitas per ar pātadziņu

Lieldienās Čehijas neprecētās meitas gaidīt gaida, kad viņas nopērs ar pātadziņu - no vītola zariem savītu, īpaši Lieldienu tradīcijām gatavotu. Puiši per meitas, sitot ar pātadziņu pa meitu kājām, tā meitām vēlot veselību, laimi un pārticību. Interesanti, ka Latvijā seni ticējumi saka, ka, perot Pūpolsvētdienā, nekādā gadījumā nedrīkst sist pa kājām, jo tad kājas kļūšot ļoti apaļas.

Rumānija: dedzina ugunskuru un iet pirtī

Rumānijā Lieldienas ir ļoti reliģiski svētki, kad ievēro baznīcas rituālus, bet bez tiem pastāv arī tautas tradīcijas. Pirms Lieldienām noteikti jāperas pirtī un jāvelk tīras vai pat jaunas drēbes. Lieldienās dedzina ugunskurus un krāso olas.

Šveice: naudas spēle «divdesmitnieciņš»

Cīrihē kopš seniem laikiem ir populāra spēle, kura saucas «divdesmitnieciņš». To spēlē šādi: bērns pastiepj pretī pieaugušajam krāsotu olu, kuram uz tās jāuzmet 20 rapenu monētiņa tā, lai tā ieurbtos čaumalā. Ja monēta nokrīt zemē, tad tā pieder bērnam.

Grieķija: sit podus un ēd jēra iekšas

Grieķijā, Korfu salā (grieķu valodā Kerkira) visvairāk tūristus sajūsmina senā tradīcija - pēc Kristus augšāmcelšanās paziņošanas no ēku augšējiem logiem tiek nomesti lielāki un mazāki māla podi.

Grieķijā tiek arī ievērots gavēnis un daudzas kristietības tradīcijas. Loģiski, ka pēc tā seko gastronomiskas izvirtības. Lieldienu galdam grieķi izvēlas jēra gaļu - ne tikai grilētu uz iesma, bet pagatavotas tiek arī lopa iekšas un subprodukti. Piemēram, zupa «Mageiritsa» sastāv no jēra zarnu buljona, kam pievienota vārīta ola.

ASV: šķiņķis, sparģeļi un pirmā lēdija

Arī ASV plaši atzīmē Lieldienas - komercija sit augstu vilni. Gatavojoties svētkiem, ģimenes jau laicīgi dekorē māju un iepērk šokolādes olas, kuras Lieldienu rītā slēps savām atvasēm. Jā, te mīt milzu zaķis, kurš dēj šokolādes olas.

Amerikāņu galdā tiek celts šķiņķis ar jaunajiem sparģeļiem.

Izrādās, arī amerikāņi ripina olas - tas tradicionāli tiek darīts Baltā nama zālienā, kur namamāte ir pati valsts pirmā lēdija.

Zviedrija: saldumu diedelēšana

Zviedrijā Lieldienās svin tā saucamo Garo sestdienu. Tradīcijas piekopēji aptin ap galvu lakatus un kā «Lieldienu sievas» jeb «Lieldienu raganas» pie citu cilvēku durvīm prasa saldumus. Viņi tic, ka pirms Lieldienām aktivizējas raganu spēks, tāpēc to mēģina piekukuļot.

Tradicionāli zviedri ēd pavasara jēru, laša sacepumu un pildītu zivi.

Polija: ūdens liešana uz galvas

Lai gan Polijā Lieldienas atzīmē ļoti reliģiski, ir šādas tādas lietas, kuras palikušas no seniem, pagānu laikiem. Viena no tām ir pēršana ar vītola zariem - pirmajās Lieldienās to dara puiši meitenēm, bet otrajās meitenes, kurām puisis patīk, atbild ar pērienu. Šādi var noskatīt arī sev līgavu.

Polijā pēc Lieldienām svētki turpinās slapjajā pirmdienā - Šmigus-Dyngus dienā. Šajā dienā ikvienam ir atļauts pat nejaušam garāmgājējam bez brīdinājuma uzliet uz galvas spaini ūdens.

Francijā: milzu omletes cepšana

Ja garšo omlete, tad Lieldienas jāpavada Francijas pilsētiņā Hauksā (Haux). Tur katru gadu Lieldienu brīvdienās galvenajā laukumā tiek cepta milzu omlete. Leģenda vēsta, ka savulaik Napoleonam tā iegaršojusies vietējā krodziņā gatavotā omlete, ka nākamajā dienā viņš pasūtījis milzu omleti no visām pilsētiņā atrodamajām olām, lai pamielotu savu armiju.

Karību salās: pūķu festivāls

Karību salās Lieldienu laikā debesīs redzami daudzi un dažādi koši pūķi. Katrs pūķis sevī nes laimes vēlējumus. Izrādās, šī tradīcija radās no kāda svētdienskolas skolotāja, kurš bērniem šādi atgādināja par Kristus augšāmcelšanos.

Filipīnās: krustā sišana un bērnu celšana aiz galvām

Pavisam interesanti Lieldienas ik gadu atzīmē Filipīnās, kuras ir vienīgā Āzijas valsts, kas savu kristietību apliecina ar asiņainu grēku nožēlošanu, kuras laikā grēkotāji paši sevi sit ar pātagām. Pēc tam arī trīs brīvprātīgie tiek sisti krustā.

Tiklīdz Lieldienu svētdienā sāk skanēt baznīcu zvani, vecāki savus bērnus paceļ aiz galvas, tā cerot, ka bērni izaugs garāki par viņiem.

Austrālijā: bilbijs un ūdens smelšana kāzām

Austrālijā mīt kāds dzīvnieks bilbijs (bilby), kurš atgādina zaķi, tomēr tas nav tas pats. Šis dzīvnieks vēl aizvien ir Lieldienu galvenais simbols. Tā kā dzīvnieks ir apdraudēto sugu sarakstā, to kopš seniem laikiem mēģina glābt. Izrādās, ka pirmās šokolādes zaķu figūriņas radās tieši te - jo tās tirgoja, lai cilvēki atcerētos par bilbijiem un tos saudzētu.

Ļoti skaista tradīcija Austrālijā saistāma ar saderinātajiem - viņi šajā dienā iesmeļ ūdeni un to taupa līdz kāzu dienai, kurā šis ūdens tiek izšļakstīts vienam uz otru. Process nes laimi un ilgu kopdzīvi.

Uz augšu