ES savienības ārējās robežas rosina paturēt slēgtas vismaz līdz maija vidum

Valsts robežsardze. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 8. martā, ierosināja dalībvalstīm līdz 15. maijam paturēt spēkā liegumu visiem nesvarīgiem ceļojumiem uz bloku no citām valstīm, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību.

"Kaut arī mēs redzam iedrošinošus pirmos rezultātus, termiņa pagarināšana ceļošanas ierobežojumiem ir nepieciešama, lai turpinātu šīs slimības tālākas izplatīšanās risku mazināšanu," trešdien paziņojumā skaidroja EK viceprezidents Margaritis Shins.

17. martā visas ES dalībvalstis, atskaitot Īriju, kā arī Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina un Islande, nolēma īstenot šos pasākumus sākotnēji uz 30 dienu periodu.

Lēmums par ierosināto termiņa pagarināšanu ir jāpieņem katrai valstij atsevišķi.

Izņēmums ieceļošanai ES attiecas uz ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ES pilsoņu ģimenes locekļiem, diplomātiem un veselības jomā strādājošajiem.

Lēmums par ierobežojumu termiņa pagarināšanu arī pēc 15. maija būs jāpieņem, "balstoties epidemioloģiskās situācijas izvērtējumā", norādīja EK.

Covid-19 krīzei mazinoties, Latvijai nevajadzētu steigties ar Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu atvēršanu, uzskata Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) šodien publicētie dati par jauniem Covid-19 saslimšanas gadījumiem atkal rāda "ne tik iepriecinošu ainu" - vērojams saslimšanas gadījumu pieaugums. Līdz ar to, domājot par ierobežojumu pakāpenisku vai pilnīgu atcelšanu, joprojām jābūt piesardzīgiem un rūpīgi jāieklausās epidemiologu redzējumā.

"Ir skaidrs, ka jāmēģina pēc iespējas ātrāk atgriezties pie normālas ekonomiskās aprites," teica deputāts, piebilstot, ka pagaidām gan vēl ir grūti paredzēt, kā attīstīsies saslimšanas gadījumu dinamika, jo īpaši vērā ņemot nedēļas nogalē gaidāmās Lieldienu brīvdienas.

Feldmans ir piesardzīgs par iespēju ātri atvērt robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, norādot uz to, ka līdz šim Covid-19 ierobežošanas pasākumi minētajās valstīs neesot bijuši ļoti pārliecinoši. Līdz ar to jautājumā par ES ārējo robežu atvēršanu deputāta ieskatā steigties nevajadzētu.

Viņš gan akcentēja, ka, iespējams, situācijai uzlabojoties, varētu pārskatīt ierobežojumus, kas saistīti ar cilvēku rituāliem, piemēram, kristībām. Tāpat jādomā par to, kā atgriezties pie normālas ekonomikas aprites valsts iekšienē.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministri ir vienisprātis, ka aktuālais jautājums par pārrobežu pasažieru kustību ir jārisina ciešā sadarbībā jau tuvākajā laikā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) trešdien piedalījās NB8 ārlietu ministru videokonferencē, kurā notika viedokļu apmaiņa par aktuālo situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, kā arī tika pārrunātas reģionālās sadarbības iespējas izejā no krīzes.

NB8 valstu ministri sacīja, ka patlaban īpaši svarīgi ir risināt ekonomiskās sadarbības jautājumus, saglabājot atvērtas robežas preču un pakalpojumu kustībai, kā arī sadarboties kopīgu medicīnisko preču iepirkumos.

Ministri atzinīgi novērtēja līdzšinējo NB8 valstu konsulāro dienestu sadarbību repatriācijas reisu organizēšanā, kā arī valstspiederīgo tranzīta iespēju nodrošināšanā uz mītnes zemi. Ņemot vērā, ka repatriācijas jautājumi joprojām ir aktuāli, ministri apliecināja gatavību cieši sadarboties arī turpmāk.

Videokonferences dalībnieki atzīmēja, ka ir nepieciešami pēc iespējas vienotāki un saskaņotāki risinājumi, lai reģiona valstis pakāpeniski izietu no Covid-19 radītās krīzes.

"Reģiona valstīm ir svarīgi regulāri apmainīties ar aktuālāko informāciju par ierobežojošo pasākumu samazināšanu, lai izeja no krīzes notiktu pakāpeniski un saskaņoti," uzsvēra Rinkēvičs.

NB8 formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. 2020. gadā NB8 sadarbību koordinē Igaunija.

Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12. maijam, otrdien lēma Ministru kabinets.

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13. marta līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Tomēr otrdien valdība lēma ārkārtējo situāciju valstī pagarināt.

Uz augšu