Foto ⟩ Pēc plaša ugunsgrēka Černobiļas aizliegtajā zonā paaugstinājusies radiācija. Vai tā ietekmēs Latviju?

FOTO: EPA/Scanpix

Sestdien, 4. aprīlī, aizliegtajā zonā ap Černobiļu izcēlās plašs ugunsgrēks, kas līdz trešdienai vēl nebija pilnībā apdzēsts. Kaut gan ugunsgrēka apkārtnē tika konstatēta paaugstināta radiācija, Latvijā tas briesmas nerada.

Ugunsgrēks izcēlās sestdien un tika ziņots, ka tas izplatījies aptuveni 100 hektāru platībā mežā netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES). Meža ugunsgrēka teritorija atrodas aptuveni 550 kilometrus (km) no Latvijas sauszemes robežas.

Cīņā ar liesmām svētdien tika iesaistīti aptuveni 130 ugunsdzēsēji, kā arī izmantotas divas lidmašīnas un helikopters. Ugunsgrēka centrā konstatēja paaugstinātu radiāciju, svētdien ziņoja varasiestādes.

Avārijas dienests jau sestdien ziņoja par grūtībām ugunsgrēka dzēšanā paaugstinātas radiācijas dēļ dažās vietās, taču uzsvēra, ka tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem nekādas briesmas nedraud.

Foto: Ugunsgrēks Černobiļas aizliegtajā zonā

Pirmdien policija ziņoja, ka identificējusi vīrieti, kurš izraisījis ugunsgrēku, aizdedzinot pērno zāli.

27 gadus vecais vīrietis policijai sacījis, ka aizdedzinājis zāli prieka pēc un pēc tam vairs nav spējis apdzēst liesmas, kas vēja dēļ strauji izplatījušās.

Sestdien aizliegtajā zonā izcēlās vēl viens mazāks ugunsgrēks, kuru ugunsdzēsējiem pirmdien izdevās pakļaut kontrolei. Taču otrais ugunsgrēks pirmdien turpināja degt aptuveni 20 hektāru platībā. Liesmu dzēšanā ugunsdzēsēji izmantoja lidmašīnu.

Policija paziņoja, ka pastiprinājusi patruļas rajonā ap bijušo AES, lai novērstu ugunsgrēku izcelšanos.

Varasiestādes ziņoja, ka radiācijas līmeņi rajonā, kur izcēlās ugunsgrēki, ir ievērojami augstāki par normu, taču avārijas dienesti apgalvoja, ka Kijevā radiācijas līmenis ir normas robežās.

Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) līdz trešdienai nebija konstatējis paaugstinātus radiācijas mērījumus Latvijā, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Viņa norādīja, ka RDC atbilstoši savai kompetencei seko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā. 

Kļaveniece skaidroja, ka paaugstināti radiācijas mērījumi nav konstatēti arī citās Eiropas monitoringa stacijās un arī Kijevā, kas atrodas aptuveni 100 km no aizliegtās zonas.

Netālu no šīm mežu ugunsgrēku vietām atrodas trīs automātiskās radiācijas monitoringa sistēmas novērošanas punkti, kuros pašlaik nav konstatēta paaugstināta radiācija. Visi gamma dozas jaudas mērījumi ir normas robežās.

VVD RDC ir sazinājies ar Ukrainas Valsts kodollietu pārvaldības komitejas Informācijas un avāriju centru un saņēmis informāciju par situāciju saistībā ar šo ugunsgrēku. VVD RDC turpina sekot līdzi gan Latvijas, gan Eiropas radiācijas monitoringa sistēmām, kā arī pastiprināti vērtēt pieejamo informāciju medijos, norādīja Kļaveniece.

No Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vienotās informācijas apmaiņas sistēmas incidentiem un avārijām (IAEA USIE) vai Eiropas Kopienas agrīnās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas (ECURIE) par esošo situāciju Ukrainā nav saņemta informācija, kas prasītu pastiprinātu VVD RDC uzmanību un iesaisti. 

Trešdien plkst. 10.10 VVD RDC saņemta informācija no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, ka ugunsgrēks bija izplatījies 35 hektāru lielā teritorijā, pašlaik ugunsgrēka epicentrs atrodas 50 km uz rietumiem no Černobiļas atomreaktora. Ne Kijevā, ne citur Ukrainā paaugstināti radiācijas mērījumi konstatēti netiek, uzsvēra VVD pārstāve.

Pēc pieejamās informācijas Ukrainas valsts ārkārtas dienesta mājaslapā, kopš trešdienas plkst. 8 atsevišķās izolētās vietās deg zāle un meža zemākais stāvs, bet uguns neizplatās.

Ukrainas Valsts kodollietu pārvaldības komiteja savā mājaslapā ir publicējusi ugunsgrēka radioloģiskās ietekmes novērtējumu ukraiņu valodā. Tiek veikta pastiprināta radiācijas monitoringa kontrole, gamma dozas jaudas mērījumi un radionuklīdu satura gaisā analīze un citi mērījumi. Visi mērījumi pašlaik ir normas robežās un netiek pārsniegti. 

Informācija tiešsaistes režīmā par radiācijas līmeni Latvijā pieejama VVD tīmekļa vietnē, savukārt Eiropas valstu gamma monitoringa dati pieejami Eiropas radioloģisko datu apmaiņas platformā (European Radiological Data Exchange Platform (EURDEP)) publiskajā tīmekļa vietnes "remon.jrc.ec.europa.eu" sadaļā "Public EURDEP MAP".

Mežā pie AES ugunsgrēki izceļas regulāri, nereti kūlas dedzināšanas dēļ.

Černobiļas AES katastrofa 1986. gada 26. aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums.

Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 tūkstoši cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.

Uz augšu