Zārkam jābūt aizvērtam. Nosaka prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām

Bēres. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ir izdevusi rīkojumu, nosakot prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām.

Ministres rīkojums nosaka, ka ar Covid-19 inficēta miruša cilvēka ķermeni drīkst apbedīt vai kremēt, taču bēru laikā zārks nedrīkst tikt atvērts. Personālam, kas nodrošinās apbedīšanas vai kremēšanas procedūru, jālieto cimdus un pēc cimdu novilkšanas rokas jāmazgā ar ūdeni un ziepēm.

Kā paredz rīkojums, gatavojot apbedīšanai miruša cilvēka ķermeni, kurš ir inficēts ar Covid-19 vai par kuru pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par inficēšanos, jāizmanto vismaz individuālās aizsardzības līdzekļus - cimdus, ķirurģisko masku un ūdensnecaurlaidīgu halātu ar garām piedurknēm.

Savukārt veicot tādas pēcnāves procedūras, kuru laikā var rasties šļakatas vai aerosolus veidojošas procedūras, papildus jau minētajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem jāizmanto arī acu aizsargbrilles vai sejas vairogs, kā arī respirators. Instrumenti un aizsargapģērbs pēc tam jādezinficē vai jāutilizē.

Ja ar Covid-19 inficēta persona mirusi mājās, tās personīgās mantas, izmantojot cimdus, jānotīra ar mazgāšanas līdzekli un pēc tam jādezinficē ar vismaz 70% etanola šķīdumu vai 0,5% nātrija hipohlorīta šķīdumu.

Mirušās personas drēbes un citus audumus, piemēram, gultas veļu, jāmazgā veļas mazgājamā mašīnā ar veļas mazgāšanas līdzekli. Ieteicamā ūdens temperatūra ir 90 grādi, bet, ja tas nav iespējams, drēbes un citus audumus jāmazgā temperatūrā, kas nav zemākā par 60 grādiem.

Dažādi personīgās higiēnas piederumi un citi priekšmeti, piemēram, zobu birste, pamperi, ķemme un citi priekšmeti, kas izmantoti tiešā mirušā cilvēka aprūpē un nav dezinficējami vai to dezinfekcija nav droša vai lietderīga, uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem. Tos jāsavāc atsevišķi un pirms izmešanas kopējā atkritumu tvertnē jādezinficē ar hloru saturošiem līdzekļiem 0,5% koncentrācijā vai jāievieto divos noslēgtos maisos un pēc septiņām dienām jāizmet kopējā atkritumu tvertnē.

Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, tad personīgās mantas uzglabās kā potenciāli bīstamas infekcijas pārnešanas ziņā un nodos piederīgajiem ar instrukcijām, kā veikt mantu dezinfekciju vai utilizāciju, izņemot dokumentus, kas nepieciešami apbedīšanas pakalpojumu saņemšanai - tos dezinficēs un izsniegs piederīgajiem.

Vidi, kurā atradies mirušais, jātīra, izmantojot neitrālu mazgāšanas līdzekli, ar tai sekojošu dezinfekciju. Personām, kuras veic šos uzkopšanas un atkritumu apsaimniekošanas darbus, jāizmanto ķirurģisko masku, cimdus, aizsargbrilles un halātu.

Viņķeles izdotais rīkojums paredz, ka miruša cilvēka ķermeni nedezinficēs, bet pirms transportēšanas vai iezārkošanas ievietos speciālā maisā. Pēc ievietošanas maisu dezinficēs no ārpuses. Miruša cilvēka ķermeņa transportēšanai nebūs nepieciešams īpašs transporta aprīkojums vai transportlīdzeklis - to drīkstēs veikt jebkurš apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs.

Patologanatomisko izmeklēšanu veiks gadījumos, ja persona ir mirusi ar elpceļu infekcijas slimības simptomiem, bet pirms nāves nav bijusi izmeklēta uz Covid-19 vai izmeklēšanas rezultāts bijis negatīvs, un ja šī persona atbildīs vienai no riska grupām, proti, tā ir vecāka par 60 gadiem, ar hroniskām slimībām, ar nomāktu imunitāti, ir grūtniece vai jaundzimušais. Pataloganatomisko izmeklēšanu veiks arī atsevišķos citos gadījumos.

Patologanatomisko izmeklēšanu veiks ārstniecības iestādē, kurā persona ir mirusi, vai nogādās tuvākās ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļas morgā.

Rīkojums stāsies spēkā 10.aprīlī.

Uz augšu